Arī Ukrainas valdība iepriekš noliedza apgalvojumus, ka tā varētu būt piegādājusi Ziemeļkorejai raķešu dzinējus.
Londonas Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts nesen ir publicējis ziņojumu, kurā tiek apgalvots, ka Ziemeļkorejas režīms varētu būt nelegāli saņēmis raķešu sastāvdaļas no rūpnīcas “Južmaš”. Tā atrodas Dņepropetrovskas pilsētā, kas nesen pārdēvēta par Dņipro. Nav izslēgts, ka tehnoloģijas paslepus varēja pārdot kāds panīkušās rūpnīcas darbinieks. Tomēr Kijeva uzsver, ka tā ir Maskavas organizēta apmelošanas kampaņa.
Daudzi pasaulē pēdējā laikā ir pauduši izbrīnu par Ziemeļkorejas straujo progresu tālās un vidējās darbības raķešu attīstībā. Phenjanas raķetes ir kļuvušas modernākas un precīzākas, kas ļauj tām sasniegt ne tikai ASV piederošo Guamas salu Klusajā okeānā, bet arī pat Ņujorku.
Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta eksperts Maikls Ellemans savā nesen publicētajā ziņojumā pieļauj iespēju, ka Ziemeļkoreja varētu būt nelegāli ieguvusi šīs tehnoloģijas no Ukrainas valsts rūpnīcas “Južmaš”. Tā atrodas Dņepropetrovskā jeb Dņipro netālu no konflikta zonas. Pēc Krimas okupācijas sadarbība ar Krieviju tika pārtraukta, un tādēļ ražošana rūpnīcā ir apstājusies. Līdz ar to nav izslēgts, ka kāds no rūpnīcas speciālistiem varētu būt nelegāli pārdevis Phenjanai raķešu dzinējus.
Ukrainas varas iestādes šādu iespēju pilnībā izslēdz. Nacionālas drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs pasvītro, ka Ukraina nekad nav piegādājusi Ziemeļkorejai raķešu dzinējus vai ar to saistītās tehnoloģijas. Oficiālajā paziņojumā Turčinovs piebilst, ka tā esot pret Ukrainu vērsta kampaņa, ko ir organizējuši Krievijas specdienesti, lai novērstu uzmanību no Krievijas dalības Ziemeļkorejas ieroču izstrādes programmā.
Maskava nav oficiāli komentējusi Kijevas apgalvojumus.
Arī Ellemans savā ziņojumā uzsver, ka raķešu dzinēji tikpat labi varētu būt nokļuvuši Ziemeļkorejā arī no Krievijas. Abām valstīm ir kopīga robeža, kas atvieglo piegādi. Tomēr eksperts ir pārsteigts, ka Ukrainas varasiestādes pat nav vēlējušās uzsākt pārbaudi, vai kāds no “Južmaš” rūpnīcas esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem nav varējis slepeni pārdot šo tehnoloģiju, lai piepelnītos. Tā vietā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta eksperts tika nodēvēts par Krievijas aģentu.
Apgalvojumus par rūpnīcas “Južmaš” iespējamo saistību ar Ziemeļkoreju noliedz arī tās bijušais augsti stāvošais darbinieks Vitālijs Zuščevkis. Intervijā DW viņš šos pieļāvumus nodēvē par meliem un saka, ka viņa rūpnīcā neesot ražotas tāda tipa raķetes, kādas ir redzamas laikraksta “New York Times” izplatītajās fotogrāfijās.
Tieši šī avīze bija pirmā, kas publicēja rakstu ar aizdomām par Ukrainas rūpnīcas iespējamo saikni ar Ziemeļkoreju.
Lai gan ir zināms, ka 2015. gadā Ukraina esot pieķērusi un notiesājusi divus Ziemeļkorejas spiegus, kuri esot mēģinājuši nofotografēt slepenus ražošanas dokumentus šajā rūpnīcā.
Tomēr izdevuma “The Nonproliferation Review” redaktors Džošua Pollaks uzsvēr, ka ASV valdība jau sen ir pārliecināta, ka Ziemeļkoreja pati izstrādā savas raķetes. Līdz ar to šis eksperts uzskata Ellemana secinājumus par aplamiem.
