2014.gada 22.februārī Ukrainas Augstākā Rada nobalsoja par prezidenta pilnvaru apturēšanu Viktoram Janukovičam, kurš iepriekšējā vakarā bija pametis Kijevu. Lai arī pats Janukovičs tajā pašā dienā paziņoja, ka no amata atkāpties negatavojas, deputāti uzskatīja, ka viņš antikonstitucionālā veidā ir atteicies no savu pienākumu pildīšanas.
Ukrainas Konstitucionālā tiesa joprojām spriež par to, vai savulaik izteiktais aicinājums atņemt Janukovičam uz mūžu piešķirto prezidenta statusu būtu apmierināms.
Pašreizējais valsts vadītājs Petro Porošenko tikmēr ir aicinājis Augstāko Radu līdz nedēļas beigām pieņemt izmaiņas kriminālprocesa likumā, kas ļautu Janukoviču tiesāt aizmuguriski. Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko paziņojis - ja tas tiks izdarīts, pret bijušo prezidentu jau 10 dienu laikā tiesā tiks iesniegts apsūdzības raksts, tostarp par valsts nodevību un aicinājumu Krievijai ievest Ukrainā tās karaspēku.
Tikmēr pats Janukovičs, kurš joprojām uzturas Krievijā, pēc ilgākas klusēšanas trešdien nācis klajā ar paziņojumu presei. Tiekoties ar vairākiem Krievijas medijiem, Janukovičs atklājis, ka ir sagatavojis vēstuli pasaules lielvalstu - tostarp Krievijas, Vācijas, ASV, Francijas - un arī Polijas prezidentiem, kā arī vairākām starptautiskām organizācijām, izklāstot savu redzējumu par trīs gadus seniem notikumiem.
Savā vēstulē Janukovičs uzsver, ka Rietumi pilnībā neizprot trīs gadus senos notikumus. Bijušais prezidents uzskata, ka arī pašreiz Ukrainā notiekošajā ir vainojama tagadējā valsts vara, kuras galvenais mērķis ir bijis sagrābt varu un ātri vairot savu bagātību, taču pašlaik situācijā uzvarētāju nav.
“Ukrainā pašlaik ir izveidojusies pata situācija. Tauta netic politiķiem. Visu politisko partiju reitingi ir ļoti zemi. Mans viedoklis ir tāds: ja pašreizējā vara nespēs atrast konflikta mierīgu risinājumu, kuru paredz Minskas vienošanās, pirmstermiņa parlamenta un prezidenta vēlēšanas ir neizbēgamas,” paziņoja Janukovičs.
Vēstulē ārvalstu līderiem Janukovičs piedāvājis savu Ukrainas krīzes risināšanas plānu. Tas paredzētu, pirmkārt, starptautiskas ekspertu grupas izveidi Maidana slepkavību un citu ukraiņu nacionālistu pastrādātu kara noziegumu izmeklēšanai.
Janukovičs esot gatavs stāties starptautiskas tiesas priekšā un pierādīt savu nevainīgumu, kā arī atklāt asiņainā valsts apvērsuma pasūtītājus un rīkotājus.
Viņa rīcībā esot neapgāžami pierādījumi, kurus viņš esot gatavs atklāt tikai objektīvai tiesai. Bijušais prezidents atkārtoti noraidījis viņam izvirzītās apsūdzības, tostarp par lūgumu Krievijas prezidentam ievest Ukrainā krievu karaspēku situācijas uzlabošanai.
Tikmēr Ukrainas pašreizējais prezidents Porošenko paziņojis, ka situācija Ukrainas austrumu daļā pasliktinās un kļūst arvien sarežģītāk pildīt Minskas vienošanās. Viņš norādījis, ka Krievijas puse turpina uguns pārtraukšanas režīma pārkāpšanu, turpinās apdzīvotu vietu apšaudes, kā arī bruņojuma piegādes no Krievijas pār nekontrolēto Ukrainas robežas daļu.
Atsaucoties uz ukraiņu robežsargiem, Porošenko norādīja, ka kārtējā humānās palīdzības konvojā atkal ir konstatēta bruņutehnika. Savukārt, komentējot Krievijas lēmumu atzīt pašpasludinātajās republikās izsniegtās pases, Ukrainas prezidents aicinājis atkal pastiprināt sankcijas pret Maskavu.
Bet tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins ir aicinājis pēc iespējas ātrāk veikt ANO Drošības padomes reformēšanu, lai nepieļautu turpmāku veto tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, uzsverot, ka konfliktā iesaistītām pusēm balsojumos ir jāatturas, bet Krievija šo prasību pastāvīgi ignorē.
Jau ziņots, ka masu protesti Kijevas Maidana laukumā izcēlās pēc toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča atteikuma parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Protestu laikā tika nogalināti vairāk nekā 100 aktīvisti. Iznākumā Janukovičs tika gāzts.
Pēc varas maiņas Ukrainā 2014.gada martā Krievija anektēja Krimas pussalu, 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmai administrācijas ēkas un pieprasīja referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sāka pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.
