Situācija Ukrainas austrumos saasinājusies uz ziemeļiem no Krievijas atbalstīto teroristu kontrolētās Doņeckas teritorijas. Tur Ukrainas armija piedzīvojusi smagākos zaudējumus pēdējo nedēļu laikā, kaujās nogalināti četri ukraiņu karavīri, bet divi pēc mīnmetēja apšaudes guvuši ievainojumus.
Ukrainas armija uzsvērusi, ka teroristi izmanto ieročus, kuru pielietošanu aizliedz pamiera vienošanās.
Turklāt neveiksmīgi beigusies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sanāksme, jo ASV un Krievijas domstarpību dēļ par ANO miera spēku dislocēšanu Austrumukrainā, šis jautājums ir nonācis strupceļā.
Krievija ierosinājusi nosūtīt ANO karavīrus uz Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kur Maskavas atbalstītie separātisti vairāk nekā trīs gadus cīnās pret Ukrainas spēkiem. Saskaņā ar šo plānu miera spēki tiktu dislocēti, lai aizsargātu neapbruņotos EDSO novērotājus, kas jau novēro robežu starp teritorijām, kuras kontrolē nemiernieki un Kijevas spēki.
Tomēr ASV sarunu delegācijas vadītājs Ukrainas jautājumā Kurts Volkers uzskata, ka šis ierosinājums nav pieņemams. Bet viņš uzsvēra, ka šo misiju ir iespējams attīstīt, lai tā kļūtu par pienācīgiem miera uzturēšanas spēkiem.
To Volkers paziņoja, beidzot divu dienu sanāksmi, uz kuru bija ieradušies visi EDSO valstu galvenie diplomāti, arī ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Volkers arī piebilda, ka ANO spēkus vajadzētu dislocēt tikai tad, kad nemiernieki būs izbeiguši kontroli pār šīm teritorijām. Turklāt viņš vēlas, lai ANO novērotu arī Ukrainas ārējo robežu, pār kuru separātisti saņem kravas no Krievijas, nevis tikai abu pušu kontaktlīniju Ukrainas iekšienē.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Ukrainas valdība ir tā, kura bloķē Maskavas plāna izpildi saistībā ar ANO spēkiem EDSO novērotāju aizsardzībai. Tāpat Lavrovam nav pieņemams, ka iesaistītās puses vēlas, lai miera uzturēšanas misija būtu „faktiska ārēja administrācija" šim konflikta reģionam.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons EDSO sanāksmē nosodīja Krieviju par agresiju pret Ukrainu. Viņam nav pieņemams, ka Maskava apbruņo spēkus, kas noskaņoti pret Ukrainas valdību. Tilersons arī paziņoja, ka sankcijas paliks spēkā, kamēr Krievija neatdos Ukrainai kontroli pār Krimu.
Jau ziņots, ka konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.
