Dienas notikumu apskats

Leģionāru piemiņas gājiena laikā aizturēti pieci cilvēki

Dienas notikumu apskats

Vēstuļbumbas sprādzienā Valūtas fonda birojā Parīzē ievainota darbiniece

Ukraina saņems otro ES atbalsta daļu - 600 miljonus eiro

Ukraina saņems otro ES atbalsta daļu - 600 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ukraina visdrīzākajā laikā saņems no Eiropas Savienības (ES) otro atbalsta maksājuma daļu – 600 miljonus eiro. Tas, kā norāda Eiropas Komisija, apliecina Ukrainas attīstības progresu.

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Savienības un Ukrainas samitā Briselē Ukrainas prezidents Petro Porošenko saņēma apstiprinājumu par to, ka Ukrainai būs gan bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību, gan arī lielā finanšu aizdevuma otrā daļa – 600 miljoni eiro, kas būs atbalsts un vienlaikus arī apliecinājums, ka Ukraina savās reformās virzās uz priekšu.

Tagad Eiropas Komisija šo solījumu ir pildījusi, un Ukraina naudu saņem. Kā ceturtdien, 16.martā, norādīja Eiropas Komisijā, tā Kijevai tiks nodota jau drīzākajā laikā.

„Eiropas Komisijas dienesti nekavējoši starptautiskajos tirgos saņems 600 miljonu eiro Ukrainas atbalstam un aizdos Ukrainas fondiem marta nogalē vai aprīļa sākumā. Tas būs īpašs atbalsts Ukrainas pilsoņiem un Ukrainas valdībai, lai palīdzētu tai īstenot strukturālās reformas,” sacīja Eiropas Komisijas pārstāve Annika Breidharda.

Kopš 2014.gada Eiropas Komisija Ukrainai ir atvēlējusi teju trīs miljardus eiro, kas ir lielākā summa, kāda jebkad atvēlēta valsts atbalstam, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības robežām.

Lai saņemtu jau otro 600 miljonu eiro lielo aizdevumu, Ukrainai ir jāveic virkne reformu cīņā ar korupciju un jāpadara caurspīdīgāks valsts naudas izlietojums, jāmodernizē administrācija, enerģētikas sektors, jāpadara pievilcīgāka biznesa vide un jāīsteno vēl citi mājasdarbi.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) norāda, ka Ukraina ir paveikusi būtisku darbu par spīti tam, ka uz tās zemes joprojām ir karš, kurā Ukrainas armija cīnās ar prokrieviskajiem seperātistiem.

Eiropas Komisija sola arī turpināt atbalstīt Ukrainu dažādos sociālajos projektos, tajā skaitā palīdzēt tiem ukraiņiem, kuri kara dēļ bijuši spiesti pamest mājas un doties dzīvot citur. Kā arī atbalstīt ekonomikas reformas un cīņu pret korupciju, kas Ukrainai joprojām ir ļoti liela problēma.

Finanšu atbalstu Ukrainai Brisele plāno līdz nākamā gada nogalei, norādot, ka ļoti svarīgi no Kijevas puses ir parūpēties, lai visas Briseles prasības būtu pildītas un valsts finansējumu varētu saņemt pilnā apjomā un laikus.

Papildus finanšu palīdzībai Eiropas Savienība ir solījusi, ka līdz vasarai liberalizēs vīzu režīmu ar Ukrainu. Tā vēl nesen pavēstīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Eiropas Savienība un Ukraina dialogu par vīzu liberalizāciju sāka jau 2008.gadā. Taču dalībvalstis tam piekrita tikai tad, kad būs panākta vienošanās par tādu mehānismu, kas apdraudējuma gadījumā, piemēram, sākoties pārmērīgai migrācijai, ļautu bezvīzu režīmu apturēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti