Polijas valdības ministru nomaiņa bija tieši vērsta uz to, lai uzlabotu attiecības ar Briseli. Taču Polijas nostāja attiecībā uz tiesu sistēmas reformām, par kurām ES teic, ka tās neatbilst likuma varai, nav mainījusies. Polija plāno šis reformas turpināt. Tāpat nav mainījusies arī ES nostāja – tā aicina reformas apturēt.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers gan izteicies, ka Polija netiks sodīta, atņemot tai struktūrfondu naudu. Taču pagaidām izskatās, ka uzsāktā 7.panta procedūra, kas var novest pie soda sankcijām, proti, pie Polijas balsstiesību apturēšanas ES Padomē, netiks apturēta.
Tikmēr Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska izteikums par iespējamo izstāšanos no ES ir no Tuska intervijas Polijas laikrakstā. Viņš arī teic, Polijas šobrīd valdošā partija “Likums un taisnīgums” ir dziļi autoritāra un, visticamāk, mēģinās pamest Eiropas Savienību, ja valsts vairs nesaņems vairāk no ES budžeta, nekā tajā iemaksā. Proti, Polija Eiropas Savienībā pagaidām turas tikai naudas dēļ, uzskata Tusks.
Vērts pieminēt, ka Polija ir vislielākā ieguvēja no ES budžeta – tā saņem apmēram septiņus miljardus eiro gadā. Lielākā iemaksātāja ES budžetā ir Vācija, kas iemaksā 13 miljardus eiro, tad Francija ar astoņiem miljardiem eiro, tai seko izstāšanos no bloka pieteikusī Lielbritānija – nepilnus sešus miljardus eiro.
