Avīzes darbinieki tika aizturēti pirmdien, 31.oktobrī, bet sestdien viņu apcietinājuma laiks pagarināts.
Viņiem draud apsūdzības par jūlijā notikušā puča atbalstu un saitēm ar kurdu separātistiem.
Visticamāk, valdībai nepatika redakcijas ieņemtā nostāja, kas līdz šim izvērstās represijas sauca par apvērsumu pret demokrātiju.
Pēc novērstā puča Turcijā slēgti vairāk nekā 100 dažādi mediji un aizturēti desmitiem žurnālistu. Kopumā aizturēti vai atlaisti no darba valstī ir nu jau vairāk nekā 100 000 cilvēku. Viņus apsūdz vai nu apvērsuma atbalstā vai vienkārši pretvalstiskā darbībā. Represijas visvairāk ir skārušas bruņoto spēku, tieslietu un izglītības iestāžu darbiniekus. Tiek arestēti arī parlamenta deputāti.
Šāda Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un viņa piekritēju darbība kopumā radījusi bažas Rietumos. Pēc vairāku kurdu partijas deputatu aresta Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni sasauca savienība vēstnieku sanāksmi Ankarā. Savas bažas pauda arī ASV un citas rietumvalstis.
