Attiecības starp Berlīni un Ankaru pēdējā laikā ir saasinājušās, tostarp arī tādēļ, ka Vācija ir piešķīrusi patvērumu vairākām Turcijas militārpersonām, kas baidās tikt nepamatoti arestētas, ja atgriezīsies dzimtenē.
Turcija uzskata, ka garīdznieks un teoloģijas pasniedzējs Adils Oksuzs ir spēlējis nozīmīgu lomu pērn notikušā valsts apvērsuma organizēšanā. Tādēļ Ankara ir pieprasījusi Vācijai izdot šo vīrieti. Tiek ziņots, ka Oksuzs ir redzēts Frankfurtē un ka Bādenes -Virtembergas federālā zeme viņam esot piešķīrusi pagaidu uzturēšanās atļauju.
Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu ir paziņojis televīzijā, ka viņam ir pilna pārliecība par Oksuza atrašanos Vācijā. Tādēļ viņš ir pieprasījis arestēt šo vīrieti un izdot tiesāšanai Turcijā.
Oksuzs jau vienreiz ir ticis arestēts. Viņu aizturēja Stambulā uzreiz pēc neveiksmīga valsts apvērsuma mēģinājuma. Tomēr divas dienas vēlāk tiesnesis viņu ir izlaidis brīvībā un kopš tā laika vīrietis neesot redzēts.
Turcija apgalvo, ka Oksuzs esot viens no garīdznieka Fetulaha Gulena sekotājiem. Īsi pirms apvērsuma rīkošanas viņš kopā ar uzņēmēju Kemalu Batmazu ir ieradies Stambulā no ASV. Tur jau vairākus gadus dzīvo Gulens, un tiek apgalvots, ka brauciena laikā viņiem ir notikusi tikšanās.
Ankara ir pasludinājusi Gulena kustību par teroristisko organizāciju. Savukārt Gulens noliedz jebkādu saistību ar puču.
Turcijas plašsaziņas līdzekļos Oksuzs tiek dēvēts par civilo garīdznieku, kurš esot iedrošinājis zaldātus veikt gaisa uzlidojumus Turcijas parlamentam. Viņš arī esot piedalījies neveiksmīgā apvērsuma plānošanā.
Vācijas amatpersonas līdz šim nav komentējušas Turcijas ārlietu ministra paziņojumus. Tomēr ir zināms, ka attiecības starp Ankaru un Berlīni pašlaik ir ļoti sarežģītas un saspīlētas. Daļēji tas ir saistīts arī to, ka vairākas Turcijas militārpersonas ir pieprasījušas patvērumu Vācijā. Šie cilvēki baidās no iespējamā aresta, ja atgriezīsies mājās. Turklāt daļa no viņiem apvērsuma naktī nemaz neatradās Turcijā.
Turcijā šobrīd tiesu gaida aptuveni 50 000 cilvēku, kuri tiek vainoti valsts apvērsuma rīkošanā vai arī tiek uzskatīti par Gulena kustības biedriem. Pavisam nesen skaļu rezonansi izsauca starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Amnesty International” Turcijas biroja vadītāja aizturēšana. Arī viņš tiek turēts aizdomās par dalību teroristiskā organizācijā. Par to liecinot fakts, ka viņa viedtālrunī bija aplikācija, ko izmanto saziņai Gulena kustības biedri.
Ir aizturēti arī daudzi žurnālisti. Daļa no viņiem tiek vainota vai nu spiegošanā, vai kurdu separātistu atbalstīšanā, vai par dalību aizliegtā organizācijā. Bet daudzi ir pārliecināti, ka īstais apsūdzību iemesls ir valdības kritizēšana.
Jau ziņots, ka pērn 15.jūlija vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā - sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem ap 60 000 cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti.
Vēlāk tika paziņots, ka Turcijā uz laiku ieviests ārkārtas stāvoklis un daļēji tiek apturēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas darbība.
