Ukrainas Iekšlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka pirmajā pusgadā gājuši bojā vairāk nekā 400 miermīlīgie iedzīvotāji, kas ir par 60% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.
Pēc ANO aplēsēm trīs gadu laikā ievainoti no 7000 līdz 9000 iedzīvotāju.
Ukrainas varasiestādes norāda, ka konflikta zonā dzīvo aptuveni 800 0000 cilvēku, un pamiera neievērošana apdraud šos miermīlīgos iedzīvotājus.
Savukārt aptuveni 1,6 miljoni cilvēku jeb aptuveni 4% Ukrainas iedzīvotāju konflikta dēļ bija spiesti pamest savas mājas un doties citur.
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.