Ar ziedu nolikšanu svētdien Šarlotsvilā tika pieminēta bojāgājusī sieviete un vairāki ievainotie. Aizvien nerimst diskusijas par šeit piedzīvoto vardarbību. Uzmanība pievērsta tieši politiķu reakcijām.
ASV prezidents Donalds Tramps, kas nosodīja vardarbību, bet vainīgos nesauca vārdā, turpina saņemt kritiku par nepietiekamo aso reakciju. Daudzi viņa oponenti uzskata, ka tieši Trampa ievēlēšana spēcinājusi baltādaino rasistu kustību, jo Tramps ilgstoši paudis pret tiem neitrālu attieksmi. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā sākotnēji intervijās viņš atteicās noliegt savu atbalstu “Ku Klux Klan” un tās līderim. Tolaik republikāņu senators Tims Skots paziņoja, ka neviens kandidāts, kas nespēj tūlītēji nosodīt šādas naidpilnas grupas, nevar pārstāvēt Republikāņu partiju. Tikai pēc tam Tramps pirmoreiz pauda savu nosodījumu grupai. Viceprezidents Maiks Penss, viesojoties Kolumbijā, norādīja, ka mediji par daudz uzmanības pievērš Trampa kritikai un par maz – vardarbīgajam notikumam.
“Mums nav iecietības pret naidu un vardarbību, ko izraisa baltādainie rasisti, neonacisti vai “Ku Klux Klan”. Šīm bīstamajām grupām nav vietas Amerikas sabiedrības dzīvē, publiskajās debatēs, un mēs tās pilnībā nosodām. Es arī uzskatu, ka tas, ka nacionālie mediji vairāk laiku patērē, nosodot Trampu, nevis nozieguma veicējus, ir problēma. Mums ir jāfokusē uzmanība īstajā vietā,” pauda Maiks Penss.
20 gadu vecais Džeimss Fīlds, kas ar automašīnu ietriecās pūlī, šobrīd atrodas aiz restēm un pret viņu izvirzītas vairākas apsūdzības, tostarp par slepkavību. Pazinēji jaunieti raksturo kā radikālu uzskatu piekritēju ar simpātijām pret nacismu un Hitleru.
Jau ziņots, ka simtiem baltādaino nacionālistu organizāciju pārstāvji svētdien izgāja ielās Virdžīnijas štatā, lai protestētu pret vietējo varas iestāžu plāniem pārvietot ASV pilsoņu kara laika ģenerāļa Roberta Lī statuju. Ielās vēlāk izgāja arī radikāļu pretinieki un starp abām pusēm izcēlās vardarbīgas sadursmes.
