Sociālajā tīklā “Twitter” Tramps rakstīja, ka viņš ir ļoti vīlies, ka Ķīna ļauj naftai iekļūt Ziemeļkorejā, un, šādi turpinot, Ziemeļkorejas krīzei nebūs atrisinājuma.
No ASV satelītiem uzņemtie attēli liecina, ka kopš oktobra no Ķīnas kuģiem uz Ziemeļkorejas kuģiem vairākas reizes nogādāta nafta. Pagaidām nav skaidrs, vai Tramps atsaucās uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem vai arī apsūdzēja Ķīnu par Phenjanai noteikto sankciju pārkāpšanu.
Ķīna noraidījusi pārmetumus, ka tā būtu palīdzējusi Phenjanai apiet sankcijas. Ķīnas valdības pārstāvji paziņojuši, ka ar šādiem izteikumiem tiek radīta bezjēdzīga ažiotāža, kas nesekmē abpusējas uzticības veidošanos.
ASV satelītu uzņēmumi liecinot par pretējo, to apliecina arī Dienvidkoreja, kura aizturējusi kuģi, kas pretēji ANO rezolūcijai piegādājis Ziemeļkorejai naftas produkciju. Šis kuģis pārvietojies zem Honkongā reģistrēta karoga.
Dienvidkorejas varasiestāžu paziņojumā norādīts, ka kuģis „Lighthouse Winmore” ir slepeni pārpumpējis 600 tonnas rafinētas jeb attīrītas naftas kādam Ziemeļkorejas kuģim.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju, pārvietot jebkāda veida produkciju, kas ir paredzēta Phenjanai, to skaitā arī no kuģa uz kuģa, ir aizliegts.
Kuģis „Lighthouse Winmore” Josu pilsētas ostā Dienvidkorejā pietauvojies 11. oktobrī, lai uzpildītos ar rafinētas naftas kravu, pēc četrām dienām dodoties ceļā uz Taivānu. Taču tā vietā, lai dotos uz paredzēto galamērķi, „Lighthouse Winmore” starptautiskajos ūdeņos ir pārpumpējis naftu uz citiem četriem kuģiem, no kuriem viens bijis no Ziemeļkorejas. Tas noticis 19. oktobrī. Tā paziņojušas Dienvidkorejas varasiestādes.
Savukārt ASV laikraksts „The New York Times” apgalvo, ka naftas pārsūknēšanas starp kuģiem ir fiksējušas Savienotās Valstis, tiesa gan, novembrī un starp citiem kuģiem.
Ķīna uzsver, ka nav pierādījumu, ka Pekina vai tās uzņēmēji pārkāptu ANO rezolūcijas attiecībā pret ieviestajām sankcijām pret Ziemeļkoreju. Ķīnas paziņojumā arī norādīts, ka par spīti tam, ka kuģis „Lighthouse Winmore” kuģo zem Honkongas karoga, tas ir iznomāts kompānijai Taivānā. Līdz ar to Pekina uzskata, ka apsūdzības šajā gadījumā nesakrīt ar faktiem, kurā tā tiek vainota.
Taču tas nav mazinājis Vašingtonas aizdomas, ka Ķīna piegādājot slepeni naftu Ziemeļkorejai, to jūrā pārpumpējot no kuģa uz kuģa. Tramps uzsvēris, ka tas neveicinās miermīlīgu risinājumu Ziemeļkorejas jautājumā.
Atsaucoties uz Dienvidkorejas medijiem, kuru rīcība nonācis valdības ziņojums, tiek runāts par vismaz 30 nelegāliem pārkraušanas gadījumiem no kuģa uz kuģa kopš oktobra, ko fiksējuši ASV satelīti.
Jau ziņots, ka ANO Drošības padome vienbalsīgi lēmusi pastiprināt sankcijas pret Ziemeļkoreju, sodot to par jaunāko raķešu izmēģinājumu. ASV virzītās sankcijas paredz naftas piegādes ierobežot par 90%.
Saskaņā ar Ziemeļkorejas oficiālās ziņu aģentūras iepriekš vēstīto novembrī izšautā raķete spēj sasniegt ASV kontinentālo daļu un Phenjana kļuvusi par kodolvalsti. Nav gan skaidrs, vai izmēģināto ballistisko raķeti iespējams aprīkot ar kodolgalviņu.
Starptautiskā sabiedrība līdz šim vairākkārt aicinājusi Ziemeļkoreju atbruņoties un mazināt kodolieroču un ballistisko raķešu radītos draudus. Taču šogad Ziemeļkoreja jau ir izšāvusi vairākas raķetes, arī divas starpkontinentālās ballistiskās raķetes.
