“Mums ir vairākas iespējas Venecuēlas gadījumā. Starp citu, es negribu izslēgt arī militāro iespēju," pauda Tramps.
"Mums ir vairākas iespējas. Tā ir mūsu kaimiņvalsts. Mūsu karavīri jau tagad atrodas daudzās pasaules malās, ļoti tālu no Amerikas. Venecuēla nav no mums tālu, un cilvēki tur cieš un mirst. Tādēļ Venecuēlas gadījumā mums padomā ir dažādas rīcības iespējas, tostarp arī militārā," neslēpa ASV prezidents.
Uzstājoties no asamblejas tribīnes Venecuēlas prezidents paziņoja, ka vēlas tikties ar Trampu. “Es esmu piedāvājis organizēt telefonsarunu ar Donaldu Trampu. Es esmu arī ierosinājis ar viņu tikšanos Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā pēc trim-četrām nedēļām. Ja jau viņš ir tik ieinteresēts Venecuēlā, tad lūdzu, te nu es esmu," atzīmēja Maduro.
Tomēr Baltais nams uz to ir atbildējis, ka saruna būs iespējama tikai tad, kad Venecuēlā tiks atjaunota demokrātija.
ASV nesen arī atbalstīja jaunas sankcijas pret Karakasu un tagad Maduro pēc būtības ir pasludināts par diktatoru.
Pasliktinās arī Venecuēlas attiecības ar Latīņamerikas kaimiņvalstīm.
Peru nolēma izraidīt no valsts Venecuēlas vēstnieku Diego Molero. Varas iestādes Limā paziņoja, ka šāds lēmums ir pieņemts, jo Karakasa ir nosūtījusi nepieņemamu atbildi uz 11 reģiona valstu pausto nosodījumu asamblejas iecelšanai.
Arī Peru prezidents Pedro Pablo Kučinskis ir nosaucis Maduro par diktatoru un ir mudinājis viņu atkāpties. Kučinskis uzskata, ka konstitucionālās asamblejas iecelšana būtībā bija domāta, lai atbrīvotos no opozīcijas kontrolētā parlamenta. Tādēļ Venecuēlas līderis esot zaudējis jebkādu cieņu un autoritāti. Līdz ar to arī Peru prezidents ir atteicies tikties ar Maduro.
Tomēr daži Amerikas politiķi uzskata, ka Trampa draudi var nākt tikai par labu Maduro, jo viņš varēs sevi pasniegt kā nācijas aizstāvi no kapitālistu un imperiālistu uzbrukumiem.
Konstitucionālā sapulce, kuras leģitimitāti apšauba starptautiskā sabiedrība, sāka darbu 4.augustā. To veido 545 locekļi, tostarp Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sieva un dēls. Sapulcei piešķirtas tiesības atlaist parlamentu, pieņemt likumus un izstrādāt jaunu konstitūciju.
Opozīcijas deputāti neatzīst Konstitucionālo sapulci un uzskata to par Maduro mēģinājumu nodibināt valstī diktatūru.
Otrdien Konstitucionālā sapulce pieņēma dekrētu, ar kuru pasludinājusi savu pārākumu pār visām valdības institūcijām.
Dekrēts arī aizliedz parlamentam - opozīcijas kontrolētajai Nacionālajai sapulcei - rīkoties pretēji Konstitucionālās sapulces lēmumiem.
Plaši protesti pret prezidentu un valdību Venecuēlā notiek kopš 1.aprīļa.
Protestētāji, kuri vaino Maduro smagajā ekonomiskajā krīzē, pieprasa prezidenta atkāpšanos un jaunu vēlēšanu noorganizēšanu. Protestos dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 120 cilvēki.
Maduro savukārt paziņojis, ka krīze ir ASV sazvērestība, un cer, ka Konstitucionālās sapulces izveidošana nomierinās protestētājus.
