Eksperti gan prezidenta izteikumus vērtē visai piesardzīgi, saucot tos par mēģinājumu novērst uzmanību no skandāliem, kuros ievilkti paša Trampa administrācijas pārstāvji.
Niksona un Votergeitas skandālam līdzīga sazvērestība - šādi ASV prezidents Tramps sestdien tviterī nosaucis bijušā valsts prezidenta Obamas rīkojumu noklausīties telefonsarunas “Trump Tower” celtnē Ņujorkā.
Nesniedzot nekādus pierādījumus, Tramps apgalvo, ka viņa Ņujorkas biroju noklausīšanās ir notikusi pagājušā gada oktobrī, neilgi pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Vēl pirms tam tiesa esot noraidījusi prasību uzsākt noklausīšanos, taču medijiem tā arī nav izdevies noskaidrot, par kādu tiesas rīkojumu Tramps runā.
Prezidents uzsvēris, ka tik zemu viņa priekšgājējs vēl nebija kritis, pieļaujot, ka labi juristi no šāda skandāla varētu izveidot labu lietu.
Neilgi pirms šiem Trampa paziņojumiem pretrunīgi vērtētā ziņu aģentūra “Breitbart”, kuras bijušais vadītājs Stīvs Bennons tagad ir Trampa galvenais stratēģis, publicēja informāciju par Obamas administrācijas spertajiem soļiem, lai kaitētu Trampa priekšvēlēšanu kampaņai un vēlāk arī jaunajai prezidenta administrācijai.
Konservatīvās radiostacijas komentētājs Marks Levins norādījis, ka Obamas rīcība esot pielīdzināma policejiskas valsts darbībām un tieši tā būtu jāizmeklē kongresa izmeklēšanā, nevis sazvērestības teorijas par iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu cīņā.
“Breitbart” apgalvo, ka Obamas administrācija ir vēlējusies panākt un vēlāk arī ir panākusi tiesības novērot Trampa kampaņu, pēc tam ir turpinājusi to novērot pat tad, kad nekādi pārkāpumi nav atrasti. Pēc tam esot vājināti Nacionālās drošības aģentūras noteikumi, lai iegūto informāciju varētu izplatīt valdības iekšienē, tādējādi nodrošinot, ka pat privātpersonu sarunas agri vai vēlu tiek nopludinātas medijiem.
Izdevums “The Washington Post” atgādina, ka Tramps ar izlūkošanas dienestiem konfliktēt sāka vēl pirms stāšanās amatā, apgalvojot, ka karjeras virsnieki un bijušie Obamas administrācijas pārstāvji mēģina sabotēt viņa prezidentūru.
Tramps ir ierosinājis vairākas iekšējas izmeklēšanas, lai noskaidrotu, kurš ir nopludinājis jūtīgo informāciju par Trampa kampaņas pārstāvju un sabiedroto saiknēm ar Krievijas amatpersonām.
Izlūkdienestu pārstāvji izdevumam pauduši šaubas par to, vai Trampa sarunas tiešām ir noklausītas, jo pretējā gadījumā būtu informācija par federālā tiesneša rīkojumu.
Šādu rīkojumu varētu izdot tikai tad, ja būtu pierādījumi, ka Tramps ir pastrādājis kādu noziegumu vai arī ir uzskatāms par ārvalstu aģentu. Vienlaicīgi laikraksts aicina pievērst uzmanību tam, ka skaļi Trampa paziņojumi parasti tiek publicēti laikā, kad viņa administrācijā atkal izcēlies kāds skandāls un, iespējams, to mērķis ir novērst uzmanību no notiekošā. Ar to domāts pagājušajā nedēļā atklātībā nonākušais skandāls par ģenerālprokurora Džefa Sešensa tikšanos ar Krievijas vēstnieku ASV, par kuru viņš nebija informējis Kongresa pārstāvjus.
Trampa izplatītās ziņas jau ar sajūsmu uzņemtas Krievijā, kur Valsts domes ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs nosaucis Obamu par noklausīšanās maniaku, jo šāda taktika piemērota arī, noklausoties Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olāndu un pusi no Eiropas.
Baraka Obamas pārstāvji jaunā prezidenta izteikumus gan nav komentējuši.
