Kongresmeņi likumprojektā iekļāvuši sankcijas arī pret Ziemeļkoreju un Irānu, lai Trampam būtu lielāka motivācija tās atbalstīt.
Likuma mērķis ir sodīt Krieviju par agresiju Ukrainā un Sīrijā, kā arī par Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn. Sankcijas paredzēts vērst pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm - konkrētu kompāniju sarakstu veidos Finanšu ministrija.
Jauni ierobežojumi tiks noteikti arī Krievijas cauruļvadiem, pa kuriem eksportē naftu un gāzi, toskait projektam “Nordstream 2”, ko paredzēts būvēt caur Baltijas jūru. Eiropas Komisija bažījas, ka sankcijas skars Eiropas enerģētikas uzņēmumus, bet vairākas Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, paudušas tām atbalstu, jo vēlas apturēt gāzesvada būvniecību.
Pēc šī sankciju likuma parakstīšanas tika arī izplatīts Trampa paziņojums, kurā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem un ka tas vēl ciešāk satuvinās Krieviju, Ķīnu un Ziemeļkoreju. Kā zināms, spītējot starptautiskiem aizliegumiem, Ziemeļkoreja turpina veikt arvien jaunus raķešu izmēģinājumus.
ASV Senāts jaunās sankcijas pret Krieviju apstiprināja jau 28. jūlijā. Savukārt Trampa iespējas atcelt sankcijas ir ierobežotas. Bažas par jaunajām sankcijām un to ietekmi jau iepriekš izteica Eiropas Savienība. Savukārt Krievija, atbildot uz sankcijām, paziņoja ka 755 ASV diplomātiem ir jāatstāj Krievija.
