Banonu Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja iztaujāja aiz slēgtām durvīm. Šī bija pirmā reize, kad viņš sniedzis liecības izmeklēšanas lietā par to, vai Trampa kampaņai bijusi slepena vienošanās ar Krieviju par 2016.gada ASV vēlēšanu ietekmēšanu.
Bet maz ticams, ka šī būs bijusi pēdējā reize, kad Banonam būs nepieciešams sniegt liecības, īpaši jau pēc tam, kad viņš izpelnījās kritiku no ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas par izteikumiem Maikla Volfa skandalozajā grāmatā, kurā tika aprakstīts Baltā nama saimnieks, viņa ģimene un administrācija.
ASV mediji ziņo, ka Banonam pavēsti par liecību sniegšanu izsūtījis arī Roberts Millers - Tieslietu ministrijas īpašais prokurors, kurš izmeklē Trampa kampaņas cilvēku saikni ar Krieviju.
Banons kļuvis par pirmo Trampa tuvākā loka cilvēku, kuram Millers šajā lietā izsūtījis zvērināto pavēsti.
Pats Banons uzklausīšanā Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejā uz vairākiem jautājumiem atteicās atbildēt, atsaucoties uz pavēli no Baltā nama, kura liedz viņam atklāt jebkādu informāciju.
Galvenais demokrāts šajā komitejā uzskata, ka Baltais nams devis instrukcijas neatbildēt uz jautājumiem, un tas kavē izmeklētāju darbu.
"Šī bija klusēšanas pavēle, ko izdeva Baltais nams, kas atturēja liecinieku no daudzu svarīgu atbilžu sniegšanas. [..] Domāju, ka bez šaubām viņš var pateikt daudz ko par apsūdzībām, kas lasāmas grāmatā “Uguns un dusmas”," teica ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis Ādams Šifs. "Mums interesē, vai viņam tika dotas jebkādas instrukcijas vai viņš bija liecinieks darbībai, kas varētu kavēt Krievijas izmeklēšanu. Ja viņam neļauj atbildēt uz jautājumiem par pārejas periodu, administrācijas laiku vai arī par laiku, kad viņš pameta Balto namu, mēs nespējam darīt savu darbu," norāda Šifs.
Baltā nama preses sekretāre gan noliedz, ka Banonam kāds licis klusēt, bet norādīja, ka Kongresam pirms konfidenciālu materiālu iegūšanas ir jākonsultējas ar Balto namu.
Tikmēr ASV likumdevēji - Demokrātu senators Kriss van Hollens un republikāņu senators Marko Rubio - prasa nacionālās izlūkošanas direktoram mēneša laikā pēc katrām federālajām vēlēšanām sniegt analīzi par ārvalstu iejaukšanos.
Likumdevēji šo sagatavoto likumprojektu prasa apstiprināt pēc iespējas ātrāk, jo jau mazāk nekā pēc gada ir starpvēlēšanas. Senators van Hollens uzsvēra, ka ar šī likuma palīdzību tiks dots nepārprotams vēstījums ārvalstīm, ka iejaukšanās nepaliks nesodīta.
Savukārt Rubio vairāk pievērš uzmanību taisnīgu vēlēšanu norisei, jo pašlaik pastāv risks, ka ārvalstu dienesti iejaucas politikas procesos un ASV nav laikus par to informēta.
Pirms nedēļas Senāta demokrāti izplatīja ziņojumu, ka Savienotās Valstis ir vāji sagatavojušās iespējamiem Krievijas mēģinājumiem iejaukties šogad starpvēlēšanās un 2020.gadā prezidenta vēlēšanās.
Taču senatori norāda, ka Krievija nav vienīgais potenciālais drauds ASV vēlēšanu godīgumam. Izlūkdienesti ir identificējuši arī Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju, kas varētu mēģināt izmantot vājās vietas nākamajās ASV vēlēšanās.
