Lai arī aktīva karadarbība jau vairākus gadus Afganistānā ir beigusies, ASV un NATO sabiedroto spēku apmācītajiem un atbalstītajiem Afganistānas drošības spēkiem joprojām ir grūtības pilnībā tikt galā ar radikālo grupējumu ''Taleban''. Šajā situācijā Savienotās Valstis apsver vairākus iespējamos scenārijus – vai nu nosūtīt uz 16 gadus ilgušā konflikta zonu papildu spēkus, vai arī pilnībā no Afganistānas aiziet, atstājot valstī trauslās drošības situācijas uzraudzīšanai vien privātos algotņus.
Donalds Tramps ir devis savam aizsardzības ministram Džeimsam Matisam plašas pilnvaras noteikt Afganistānā izvietotā karaspēka apmērus. Taču Matiss ar lēmuma pieņemšanu vēlas nogaidīt, sagaidot brīdi, kad Baltais nams būs izstrādājis visaptveršu stratēģiju ne tikai Afganistānai, bet arī plašākam reģionam. Galvenokārt šeit uzmanība tiek pievērsta Pakistānai un tās spējai cīnīties ar terorismu.
Vienlaicīgi gan tiek ziņots, ka tādi Trampa padomnieki, kā viņa ietekmīgais stratēģis Stīvs Bannons dod priekšroku amerikāņu karavīru skaita samazināšanai, aizstājot tos ar privātiem militārajiem algotņiem.
