Labrīt

Tautas instrumenti: Dūdas jeb somas stabules

Labrīt

Tautas instrumenti: Bērza tāss

Trampa attieksme pret Irānu apdraud attiecības arī ar Ziemeļkoreju

Trampa attieksme pret Irānu apdraud attiecības arī ar Ziemeļkoreju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa spertie soļi pret Irānas kodolvienošanos un tās apšaubīšana var izraisīt ķēdes reakciju un apdraudēt jebkādu iespēju atsākt sarunas ar Ziemeļkoreju, lai atrisinātu kodolkrīzi Korejas pussalā. Par to brīdina Eiropas Savienība, uzsverot, ka starptautiskajās attiecībās svarīgs elements ir paredzamība un vienošanos ievērošana. Spriedze ap Ziemeļkoreju turpinās – kamēr ASV prezidents Tramps savos paziņojumos vedina uz domām par karu, viņa valdības ministri uzsver diplomātisku pieeju.

Spriedze ap Ziemeļkorejas raķešu un kodolprogrammu pēdējos mēnešos arvien augusi. Tā gan veikusi vairākus ballistisko, tostarp starpkontinentālo raķešu izmēģinājumus, ka īstenojusi jau sesto, līdz šīm spēcīgāko kodolizmēģinājumu. Un tas viss par spīti vairākām ANO Drošības padomes sankciju kārtām.

Amerikas Savienotās Valstis šajā situācijā izvēlējušās spēka parādīšanas stratēģiju, un pēdējos mēnešos pastiprinājušas kopīgās militārās mācības ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem reģionā – Dienvidkoreju un Japānu.

ASV demonstrē spēku militārās mācībās, kaut uzsvaru liek uz diplomātisku risinājumu

Vakar sākās desmit dienu ilgi kopīgie ASV un Dienvidkorejas jūras spēku militārie manevri. Savienotās Valstis spēku demonstrējušas arī aizvadītajā nedēļā – Dienvidkorejā ieradās ASV kodolzemūdene, bet pāri Korejas pussalai pārlidoja divi ASV virsskaņas bumbvedēji, piedaloties pirmajās nakts aviācijas mācībās kopā ar Japānu un Dienvidkoreju.

Kā ierasts, Ziemeļkoreja šādas militārās mācības asi nosodījusi. Tostarp Phejana to nosauca par „pārgalvīgu kara maniaku rīcību, kas saspringto situāciju pussalā noved uz sprādziena robežas.”

Kaut Phenjanas galvenā diplomātiskā un tirdzniecības sabiedrotā Ķīna paziņojusi par stingrāku nostāju un sankciju ieviešanu, pagaidām manāmu soļu spriedzes mazināšanai nav.

ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt nācis klajā ar draudīgiem paziņojumiem. Viņš brīdinājis – ja Savienotās Valstis būs spiestas sevi aizstāvēt, tās „pilnībā iznīcinās” Ziemeļkoreju. Bet vēl nesen viņš tviterī paziņoja - sarunas ar Ziemeļkoreju gadiem ilgi bijušas neveiksmīgas, un uzvedinoši uzsvēra, ka „tikai viena lieta būs efektīva”.

Šādi paziņojumi kontrastē ar paša valdības locekļu komentāriem, un liek uzdot jautājumus par Trampa un viņa ministru nostāju saskaņu. Piemēram, nesen komentējot valsts sekretāra jeb ārlietu ministra Reksa Tilersona izteikumus, ka Vašingtonai ir saziņas kanāli ar Phenjanu, Tramps paziņoja, ka sarunas ar Ziemeļkoreju būtu veltīga laika izšķiešana. Pirms pāris dienām telekanālā CNN Tilersons noliedza, ka Tramps grauj viņa centienus. Viņš uzstāja, ka arī ASV prezidents vēlas rast diplomātisku risināju, par spīti draudīgajai retorikai:

„Es domāju, ka prezidents [Tramps] cenšas motivēt uz rīcību, it īpaši runājot par Ziemeļkorejas režīmu. Es domāju, viņš grib, lai Kimam Čenunam un Ziemeļkorejas režīmam ir skaidrs, ka viņam nepieciešamības gadījumā ir militāras rīcības varianti. Bet prezidents man arī skaidri pateicis, ka viņš vēlas, lai šī situācija tiek atrisināta diplomātiski, ka viņš necenšas sākt karu. Mēs turpināsim mūsu diplomātiskos pūliņus, līdz nokritīs pirmā bumba.”

Uzsvaru uz diplomātiju liek arī citur Rietumos. Tostarp

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā aģentūrai AFP pirms dažām dienām teica, ka „jāturpina uzstāt uz risinājumu, kas panākts sarunu ceļā”:

„Militārā spēka izmantošanai būtu postošas sekas, un es domāju, ka to tiešām neviens nevēlas.”

Kopš pie varas Ziemeļkorejā nāca Kims Čenuns, tā panākusi ievērojamu progresu kodolprogrammas attīstīšanā. Phenjana uzstāj, ka tai kodolieroči nepieciešami kā aizsardzības garants no iespējamas agresijas pret režīmu.

Situāciju sarežģī Trampa atkāpšanās no kodolvienošanās ar Irānu

Tikmēr Eiropas Savienībai ir bažas, ka jebkādu iespēju atsākt sarunas ar Ziemeļkoreju apdraud ASV prezidenta Trampa atkāpšanās no kodolvienošanās ar Irānu. Viņš piektdien paziņoja, ka neatbalsta Irānas 2015.gadā ar lielvarām noslēgto kodolvienošanos un nodeva to izskatīšanai Kongresam.

Kaut Irāna un Ziemeļkoreja daudzos punktos ir atšķirīgi gadījumi, tomēr starptautiskajai sabiedrībai bija bažas arī par Irānas centieniem iegūt kodolieročus, kaut Teherāna to noliedza. Vienošanās paredz Irānas kodolprogrammas iegrožošanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu.

Vakar sanāksmē Luksembrugā Eiropas Savieņības ārlietu ministri apstiprināja jaunas sankcijas pret Ziemeļkoreju. Bet Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pēc sanāksmes brīdināja - šāda Vašingtonas rīcība Irānas gadījumā un vairāku valstu noslēgtas vienošanās apšaubīšana var apgrūtināt dialoga sākšanu ar Ziemeļkoreju:

„Ir skaidrs, ka Irānā un Ziemeļkorejā ir pilnīgi atšķirīgas situācijas. Sistēmas ir atšķirības, valstis ir atšķirīgas, kodolattīstības stadija bija un par laimi ir atšķirīga. Bet ir skaidrs, un pastāv risks, ka būs grūtāk atvērt jebkāda veida dialogu ar Ziemeļkoreju gadījumā, ja ir apdraudēta kodolvienošanās, kas jau strādā. Tādēļ ministriem

ir bažas par faktu, ka saistībā ar Irānas kodolvienošanos nosūtītie vēstījumi var negatīvi ietekmēt iespējas radīt pamatu sarunām ar Ziemeļkoreju.

Viens no galvenajiem daudzpusējās sadarbības elementiem ir paredzamība vienošanos ievērošanā. Tādēļ mēs aicinām Savienotās Valstis turpināt ievērot apņemšanās, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Irānas kodolnolīgumu.”

Mogerīni paziņoja, ka drīzumā dosies vizītē uz Vašingtonu, lai iestātos par Irānas kodolvienošanos, kuras saglabāšanai stingru atbalstu izteikušās pārējās to parakstījušās valstis, kā Francija, Krievija un Ķīna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti