NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Londonā ticies ar premjerministri Terēzu Meju. Lai gan Lielbritānija gatavo plānu aiziešanai no Eiropas Savienības, tā arvien paliek aktīva NATO dalībniece.
Pēc tikšanās ar Meju Stoltenbregs atzina, ka NATO dalībvalstis kopīgi izvērtēs, vai palielināt Afganistānā jau esošo spēku skaitu par vēl vairākiem tūkstošiem karavīru. Lēmumu pieņemšot tuvāko nedēļu laikā.
Taču alianses līderis norādīja, ka
tā nebūs atgriešanās pie kaujas operācijām Afganistānā, bet karavīri nodarbosies ar Afganistānas armijas apmācīšanu, atbalstu un padomiem.
"Esmu pārliecināts, ka labākā lieta, ko var darīt cīņā pret terorismu, ir apmācīt vietējos spēkus, ļaujot tiem pašiem stabilizēt savu valsti un pašiem apkarot terorismu," uzsvēra Stoltenbergs. Paredzams, ka šim jautājumam būs pievērsta liela uzmanība 25.maijā gaidāmajā NATO sanāksmē Briselē, uz kuru gaida ierodamies arī ASV līderi Donaldu Trampu.
Afganistānā šobrīd atrodas 13 000 NATO karavīru, kuri apmāca vietējos spēkus. Viņu skaitu būtiski samazināja pēc 2014.gada, kad NATO pieņēma lēmumu no Afganistānas aiziet. Taču kopš tā laika situācija Afganistānā nebūt nav uzlabojusies un ir pastiprinājušies gan islāmistu grupējuma "Taliban" uzbrukumi, gan arī arvien vairāk dzirdams par teroristiskā grupējuma „Daīš” aktivitātēm.
Saskaņā ar ANO datiem, kopš aizvadītā gada aptuveni pusmiljons cilvēku no Afganistānas ir devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no vardarbības un arī pasargātos no piespiedu nokļūšanas talibu rindās. Un šis - pēc ANO datiem - ir lielākais bēgļu skaits, kāds pēdējos desmit gados te ir pieredzēts.
Sagaidāms, ka lēmums par karavīru nosūtīšanu nenāks viegli, tā kā ilgā militārā misija Afganistānā jau iepriekš ir izpelnījusies asu daudzu dalībvalstu sabiedrības kritiku par lielajiem cilvēku upuriem un arī finansiālajiem ieguldījumiem. Visvairāk – ap 2300 karavīru – ir zaudējušas ASV, bet aptuveni 17 000 ir guvuši ievainojumus.
Stoltenbergs pirms došanās uz Londonu sacīja, ka lūgs premjerministrei Terēzai Mejai papildināt ap 500 britu karavīru rindas Afganistānā, taču pagaidām nav zināms, vai viņa šādu apstiprinājumu ir devusi.
Jūnija sākumā Lielbritānijā ir gaidāmas ārkārtas vēlēšanās, kurās Meja cer iegūt sabiedrības atbalstu „Brexit” sarunu turpināšanai. Tādēļ solījums nosūtīt karavīrus uz Afganistānu būtu politiski ļoti jūtīgs.
