"Stingras un atklātas debates, kā arī savstarpējā cieņa ir mūsu demokrātijas pamats. Tāpēc es aicinu sabiedrotos uz savstarpēju respektu, mieru un līdzsvarotu pieeju, lai mazinātu spriedzi.
Mums jākoncentrē uzmanība uz jautājumiem, kas vieno, uz kopējiem izaicinājumiem un draudiem, nevis problēmām, kas patlaban mūs šķir," teica alianses ģenerālsekretārs.
Stoltenberga paziņojums saistīts ar informāciju, ka Turcijas un Eiropas valstu domstarpības sāk ietekmēt Ziemeļatlantijas alianses darbu.
Austrijas amatpersonas ceturtdien, 16. martā, ziņoja, ka Ankara jau pirms vairākiem mēnešiem sāka bloķēt sadarbību starp NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Tā iemesls bija Austrijas valdības aicinājums apturēt sarunas par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Šāda politika var radīt šķēršļus partnervalstu militārpersonām apmeklēt NATO militāro akadēmiju Itālijas galvaspilsētā Romā vai piedalīties bloka operāciju plānošanā.
Attiecības pasliktina arī Vācijas un Nīderlandes varas iestāžu aizliegums oficiālās Ankaras pārstāvjiem piedalīties aģitācijas pasākumos par izmaiņām valsts konstitūcijā.
Jau ziņots, ka saspīlējums Ankaras attiecībās ar Nīderlandi un Vāciju aizsākās pēc tam, kad abas šīs valstis aizliedza turku politiķiem rīkot aģitācijas pasākumus pirms nākamajā mēnesī Turcijā gaidāmā referenduma par izmaiņām konstitūcijā.
Sagaidāms, ka pēc tā ievērojami palielināsies prezidenta pilnvaras. Tiek uzskatīts, ka, iegūstot vairāku miljonu ārvalstīs dzīvojošo turku atbalstu, izredzes panākt prezidentam vēlamu rezultātu ievērojami palielinātos.
ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns kopīgā paziņojumā norādīja, ka Berlīne un Hāga pašas drīkst izlemt, vai un kādus politiķus ielaist valstī un ļaut tiem piedalīties aģitācijā.
