„Šobrīd notikumi attīstās pietiekami strauji un tas, kas vakar bija taisnība, šodien vairs nav, tāpēc, protams, adekvātu atbildi atrast nav viegli,” situācijas sarežģītību, domājot par varbūtēju rīcību, raksturoja Sprūds.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors uzskata, ka sestdien sarkanā līnija jeb kritiskā robeža ir pārkāpta.
Ar kopīgas pozīcijas izstrādāšanas mēģinājumu vien, domāju, nepietiek. Ir jābūt konkrētiem soļiem,” norādīja Sprūds, piebalsojot Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča norādījumiem uz konkrētas rīcības nepieciešamību.
Ārpolitikas komentētājs atzina, ka Krievijas Federācijas Padomes lēmumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā var nosaukt par faktisku agresiju un faktisku kara pieteikumu Ukrainai, tāpēc ar ierastiem instrumiem varētu nepietikt, lai ietekmētu Krieviju.
Sprūds rosināja sākt ar to, ka Eiropas Savienības valstis atsauc vēstniekus uz konsultācijām no Krievijas. Tas parādītu Eiropas Savienības valstu solidaritāti.
Sprūds piekrita, ka jāpārtrauc sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu un jaunu partnerības līgumu. Tāpat valstīm būtu jāpārtrauc sarunas par gatavošanos G8 samitam un ES – Krievijas samitam Sošos. Pēc tam Eiropas Komisijai būtu jāvēršas pret „Gazprom”.
"Jācērt ekonomiskais pamats un ekonomiskā nekaunība, kas dažkārt no Krievijas puses ir nākusi un ko mēs redzam arī attiecībā pret Ukrainu,” skaidroja ārpolitikas eksperts, uzsverot, ka acīmredzot šobrīd Krievijai nepietiek ar to, ko tā panākusi, lai nemazinātu ietekmi Ukrainā, tāpēc šis „precedents ir nepatīkams”.
Apetīte aug ēdot, un Krievija ir gatava iet tālāk,” secina Sprūds, piebilstot, ka, ja reiz Krievija šo procesu ir uzsākusi, tai būs grūti atkāpties.
„Problēma jau ir tā, ka Krievijas politika un ekonomika nekādā ziedošā stāvoklī nav, tāpēc patriotiskā kārts tiks izmantota (..) Izskatās, ka Krievija ir gatava turpināt savas teritoriālās pretenzijas, neraugoties uz to, ka tas, kā jau minēju, ir precedents,” komentāru noslēdza ārpolitikas eksperts.
Kā vēstīts, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien devusi atļauju Krievijas armijai ieiet Ukrainā, līdz ar to apmierinot Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumu. Putins pamatojis savu prasību ar to, ka Krimā esot apdraudēti Krievijas pilsoņi.
