Sprūds: ES Austrumu partnerības politika ir «muļļāšanās», taču tā ir jāturpina

Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības politika ir kļuvusi par “muļļāšanos”, taču tā ir jāturpina, jo ES nedrīkst palikt vienaldzīga pret savu kaimiņu politiku, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” piektdien, 5. janvārī, sacīja starptautisko notikumu apskatnieks un pētnieks Andris Sprūds.

Viņš atzina, ka Austrumu partnerības valstis – Baltkrievija, Ukraina, Gruzija, Moldova un citas – nav tādi kaimiņi kā Šveice un Norvēģija.

Tās arī nav tādas, kādas bija Baltijas valstis, kurām varēja teikt, ja tās ieviesīs vienas vai otras reformas, tad būs uzņemtas ES.

Šīs ir valstis, “kurās ir pilns spektrs ar problēmām”, un sabiedrības, kurās ir liela korupcija. Līdz ar to ES īsti nevar piedāvāt Austrumu partnerības valstīm, piemēram, iestāju ES, un šis formāts sevi sāk izsmelt.

Tomēr ES nedrīkst neinteresēties par notikumiem kaimiņvalstīs un reģionos. Tāpēc ES ir izvēle starp sliktu un vēl sliktāku.

Ja ES kaimiņu politikai pieliek punktu, tad Krievijai tas paver rokas ārpolitikā. Savukārt savas principialitātes dēļ ES zaudētu savu ietekmi. Līdz ar to “šī neefektīvā muļļāšanās turpināsies”, paredzēja Sprūds.

Tikmēr attiecības ar Krieviju paliks tikpat sarežģītas kā bijušas. Proti, būs tā saucamā “selektīva sadarbība”. Aizvien pastāvēs cīņas konkrētos spektros, piemēram, informācijas un dezinformācijas jomā, taču biznesa jomā Krievija un ES spēs atrast kopēju valodu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti