“Mums ir skaidrs mandāts izveidot valdību,” paziņoja Merkele, kuras vadītā Kristīgo demokrātu savienība kopā ar Kristīgi sociālo savienību izcīnīja uzvaru, bet sasniedza krietni sliktāku rezultātu nekā 2013. gadā. Daļa šo vēlētāju balsi atdeva par Bundestāga jaunpienācēju - pret imigrāciju noskaņoto eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai”, kas vēlēšanās ieguvusi trešo vietu.
Pienākot atsevišķu pavalstu rezultātiem un paveroties patiesajai balsu dalījuma ainai, satricinājumu izjuta viss politiskais spektrs.
Martina Šulca vadībā startējušajiem Vācijas sociāldemokrātiem šie rezultāti nozīmē totālu attiecību pārskatīšanu ar citiem politiskajiem partneriem un, iespējams, būtiskas izmaiņas savā politikā.
Tikmēr "zaļajiem" – visnotaļ pārliecinošas izredzes beidzot nonākt pie varas. Par spīti politkorektām un izvairīgām atbildēm partijas svinību vietā, pamatdoma skaidra – viņi gaida koalīcijas sarunas un centīsies uzsist sev cenu.
"Šobrīd mums izveidojusies situācija, kurā visām demokrātiskajām partijām ir jāsarunājas un jāpārdomā šie rezultāti," norāda Vācijas Zaļo partijas līdzpriekšsēdētāja Simona Petere.
"Parlamentā ir nonākusi labā spārna partija, un tas notiek desmitgades pēc ļoti drūmas Vācijas vēstures fāzes.
Mums ir par to jārunā, un katrai demokrātiskai partijai ir jādiskutē vienai ar otru. Mēs uz šim sarunām dosimies ar savu desmitpunktu plānu, kurā fokusējamais uz nākotni. Vēlamies lielāku sociālo taisnīgumu, kā arī stabilitāti un solidaritāti Eiropā. Tas ir tas, uz ko fokusēsimies mēs un redzēsim, kā tas sekmēsies.
Galvenais vēlēšanu notikums - partijas “Alternatīva Vācijai” pārliecinoši labie rezultāti, ar kādiem tā ienāks Bundestāgā.
Tiesa, no svinībām nolūkotajā vietā nekas daudz neizdevās. Šeit izvērtās plašas protesta demonstrācijas pret šo spēku, teju pilnībā liedzot piekļuvi partijas krāsās zili izgaismotajām telpām.
Ja par opozīcijas līderiem nekļūs Vācijas sociāldemokrāti, tad tā būs “Alternatīva Vācijai”. Nepieredzēta tribīne spēkam, kura straujo popularitāti nodrošināja neapmierinātība ar kancleres Merkelas atvērto robežu un viesmīlības politiku bēgļiem. Taču pieprasījumu pēc šī spēka, kā secina Vācijas-ASV Maršala fonda eksperti, veicināja arī galvenokārt bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju atstumtības sajūta. Nauda, ko varētu veltīt šīs Vācijas daļas infrastruktūrai un labklājībai, līdz ar to nonākšot bēgļiem un jaunajiem imigrantiem.
Martina Šulca vadītie Vācijas sociāldemokrāti vēlēšanās gan guvuši otro labāko rezultātu, taču tik zems atbalsts viņiem vērtējams kā zaudējums. Vismaz sākotnējos paziņojumos sociāldemokrāti uzsver, ka nestāsies koalīcijā ar Merkeles vadītajiem spēkiem. Tikai par tehnisku uzvaru var saukt arī pašu Merkeles vadīto Vācijas kristīgo demokrātu un Bavārijas kristīgo sociālistu uzvaru. Līdz ar to Merkele būs Vācijas kanclere ceturto reizi, bet tā būs grūta valdīšana, kur viņa ne tikai būs spiesta ieklausīties koalīcijas partneru kritikā, bet piedzīvos triecienus arī pati no sava politskā spēka.
"Tas jau tagad redzams. Radniecīgās Bavārijas Kristīgo sociālistu savienības vadītājs jau vēlēšanu naktī paziņojis, ka kristīgie demokrāti atstājuši pārāk daudz vietas pa labi no sevis politiskajā flangā," komentē "Der Spiegel" politikas korespondents Kristofs Šults. "Ir tāds labi zināms agrākā Bavārijas premjera Franca Jozefa Štrausa teiciens, ka pa labi no kristīgajiem demokrātiem un sociālistiem nedrīkst būt demokrātiski ievēlēta partija, bet nu tāda ir. "Alternatīva Vācijai". Būtībā mēs šobrīd redzam Merkelas ēras beigu sākumu," norāda Šults.
Līdz ar to, kaut arī Merkele atkal būs noteicēja un Eiropas politikas granddāma, taču šoreiz tronis var izrādīties viņas moku krēsls.
Bet pagaidām būs pārdomu un kuluāru sarunu laiks. Saskaņā ar konstitūciju jaunajam parlamentam jāsanāk vien pēc četrām nedēļām. Sēdi atklās vecākais – nostrādāto gadu ziņā – parlamentārietis. Valdību var apstiprināt tikai otrajā jaunā parlamenta sēdē. Tātad laiks ir un nav šaubu – tas tiks pilnībā izmantots. Partiju sarunas būs grūtas. Kad un kā tās noslēgsies var tikai minēt. Pagaidām vienīgais indikators ir Angelas Merkelas solījums, ka līdz Ziemassvētkiem tas būs noticis. Apliecinot savu stingro raksturu jauno izaicinājumu priekšā, kanclere uzsvēra – tie tomēr ir viņas vadītie kristīgie demokrāti un sociālisti, kuriem ir iespēja izveidot valdību, un nevienam citam politiskajam spēkam nav iespējas izveidot valdību pret viņiem.
