Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Katalonijas premjers: Mēs jūtam, ka Spānija vienkārši nav mūsu valsts

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reformācijas jubilejā spriež arī par Lutera mācības ēnu pusēm

SPECIĀLI no Luterapilsētas Vitenbergas: Luters kā popzvaigzne un strīdi par jēgu

SPECIĀLI no Luterapilsētas Vitenbergas: Luters kā popzvaigzne un strīdi par jēgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eiropa un visa pasaule šogad atzīmē reformācijas kustības 500. gadadienu. Par galveno svinamo datumu šajā gadā tiek uzskatīts 31. oktobris. Diena, kad Martins Luters 1517. gadā pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās 95 tēzes. Tagad Lutera pilsēta bauda tūristu uzmanību, bet netrūkst arī strīdu par jubilejas svinību tēriņiem un jēgu.

Mazās Vācijas pilsētiņas Vitenbergas pils baznīcas durvis, no kurām sākās reformācija, ir masīvas, tumšas, norobežotas ar dekoratīvu žogu. Tagad pie tām, ar viedtālruņiem fotografēdami pašbildes, rosās tūristi.

1517. gada 31. oktobrī lielais reformators Martins Luters pie tām pienagloja savas 95 tēzes. Bet ticamāk, ka tomēr nepienagloja vis. Leģendu par Luteru ar lielo āmuru rokā, apspēlētu gleznās un mākslas filmās, daudzi vēsturnieki apšauba.

Šis mīts varētu būt radies 19. gadsimtā nolūkā pasvītrot Lutera izlēmīgo un drosmīgo dabu. Bojāt baznīcas durvis ar naglām viņš diez vai būtu atļāvies pat tik svarīgā lietā, kā ierosinot diskusiju par indulgenču tirgošanu, kas bija galvenais tēžu publicēšanas mērķis. Ticamāk, ka tēžu papīrs pielipināts ar zīmogvasku.

Naglojis, līmējis, izkāris... Lai nu kā īstenībā būtu bijis, tiktāl Lutera pētnieki ir vienisprātis, ka pirmoreiz viņa tēzes varētu būt publicētas pie baznīcas durvīm.

Un lasāmas tur vēl joprojām. Latīniski. Vairs ne uz papīra, bet gravētas bronzā. Šīs tēžu durvis vēsturisko, reiz ugunsgrēkā nodegušo veco koka durvju vietā, godinot Lutera piemiņu, 19. gadsimtā Vitenbergas baznīcai sarūpēja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV.

Lutera pilsēta bauda lielāku tūristu uzmanību

Vitenberga, oficiāli saukta par Luterpilsētu Vitenbergu, ir pilsētiņa ar 46 000 iedzīvotāju Vācijas austrumos pie Elbas upes, starp Berlīni un Leipcigu. Kā ilglaicīgākā Martina Lutera dzīves un darba vieta tā bijusi reliģijas tūrisma magnēts arī agrāk. Taču tik daudz uzmanības kā šogad, piecsimtajā pēcreformācijas gadā, tā līdz šim nav baudījusi.

Viduslaiku drānās tērpies, kāds gids vadā pa baznīcu tūristus. Viņš rāda uz vietu, kur netālu no kanceles apbedīts Martins Luters. Tūristu tūkstošu pilna ir visa Vitenbergas vecpilsēta. Pie Lutera pieminekļa līdzās rātsnamam ap pārsimt cilvēku sasēduši uz vakara svētbrīdi.

Sanākušos uzrunā garīdzniece: “Martin, es stāvu šeit, pie tava pieminekļa. Un tu esi miris. Un viss ir jau tik sen pagātnē. Es stāvu šeit ar savu Bībeli. Ar tavu mīļāko vēstuli. Ar manām mīļākajām Bībeles vietām. Un es jūtu: tas man ir tuvu. Un tas ir dzīvs.”

Dzīvīgs un atvērts ir arī svētbrīdis. Var pienākt un apsēsties. Var piecelties un aiziet. Daļa klātesošo sprediķī noklausās, tiesādami steiku brīvdabas kafejnīcā līdzās Lutera statujai. Vēl daži malko alu, saausīdamies vien sprediķa zīmīgākajās vietās. Tāds - no vienas puses, iedziļināšanos prasošs, no otras - izklaidējošs, ir Vitenbergas piedāvājums.

Luters kā popzvaigzne

Te var gan izstaigāt namu, kurā dzīvojis un strādājis Luters, apskatīt viņa grāmatas, rakstus, viesistabu un galdu, un, atkal izejot uz ielas, ienirt mūsdienīgākā - Lutera komercijas pasaulē.

Tur, uz ielas, Luters vairāk līdzinās popzvaigznei vai kulta objektam, ne tik daudz vēsturiski svarīgai figūrai. Tur var iegādāties Lutera krustus, Lutera Bībeles, Lutera krūzītes. Iedzert Lutera vīnu, alu. Iekosties Lutera kūkā.

“Ar Luteru pie friziera,” ar šādu pakalpojumu apmeklētājus vilina kāda frizētava.

Martins Luters un reformācijas kustība, nenoliedzami, ir Vitenbergas bizness. Pilsētas uzņēmēji cenšas ar pilnu jaudu izmantot vienreizējo iespēju, kādu tūristu pieplūduma veidā tai dāvājis šis gads.

Ne vien tūristi ir tās ieguvums. Ar daudzmiljonu ieguldījumiem piedaloties Vācijas valstij, pavalstīm, Eiropas Savienībai, baznīcai un privātiem ziedotājiem, pēdējos gados, pošot Luterpilsētu reformācijas kustības gadadienai, restaurēti visi nozīmīgie pilsētas kultūrvēsturiskie objekti.

Ja nebūtu Martina Lutera, Vitenbergas iedzīvotājiem nebūtu daudz kā. Pat tik mūsdienīgas dzelzceļa stacijas. Pabeigta tikai īsi pirms reformācijas jubilejas gada sākuma, tā ir viena no modernākajām Vācijā. Līdzās stacijai atbraucēju skatu piesaista milzīga Lutera Bībele. Aptuveni 30 metru augstā, Bībeles formā veidotā būve kalpo kā skatu tornis.

Sociālistiskajam režīmam reliģija nerūpēja

Šis krāšņums, greznība un Lutera gars ik uz mazās ieliņas nebūt nav kaut kas pašsaprotams Vitenbergai.

Gadu desmitiem Vācijas Demokrātiskās Republikas laikā šī pilsēta vairāk bija pazīstama nevis kā “Luterpilsēta”, bet gan kā ķīmiskās rūpniecības centrs. Ne reliģija, ne tās vēsture nebija sociālistiskā režīma rūpju lokā. Gluži pretēji: reliģiju šeit vajāja.

Vēl šodien Vācijas austrumos gan evaņģēliski luteriskajai, gan katoļu baznīcai piederīgo ir mazāk nekā jebkur citur Vācijā.

Baznīcām piederīgi mazāk par 20% iedzīvotāju. Īpaši nepopulāra kristietība ir Vitenbergā. Pilsētiņā, kas sevi lepni dēvē par Lutera pilsētu, dievticīgi ir vien apmēram 14% iedzīvotāju.

Strīdas par jubilejas svinību tēriņiem un jēgu

Diskusijas, kas šeit norisinājušās, gatavojoties reformācijas kustības jubilejai, atgādina viedokļu sadursmes par simtgades svinībām Latvijā. Strīdi par naudu, par mērķiem, jēgu.

Mēs esam reformācijas gadadienas centrs ne vien Vācijā, bet Eiropā, mums jāsapošas, lai spētu cienījami uzņemt viesus – saka vieni. Citi pārmet - kam vajadzīgas šīs ārišķības, kāds gan būs sausais atlikums no investētajiem resursiem pēc tam, ka reformācijas gads būs cauri?

Vitenberga ir maza un nav sevišķi bagāta pilsēta. Lai nodrošinātu savu daļu jeb 15 miljonus eiro restaurācijas un uzpošanas darbos, tai nācies pat iedzīvoties parādos.

“Drusku par daudz un nepiemēroti. To naudu varētu ieguldīt kaut kur citur. Bērnudārzos, piemēram. Tiem arī vajag daudz, un nauda noderētu,” saka kāda Vitenbergas iedzīvotāja.

Kāda cita uzskata, ka “tā tomēr ir vēsturiska lieta, un es neiebilstu, ka tam tiek izdota nauda”.

Vitenbergas mērs Torstens Cugehērs Vācijas raidsabiedrībai “Mitteldeutscher Rundfunk” pamatojis, ka  tad, “kad ir dzimšanas diena, tad tā ir pienācīgi jāatzīmē”.

“Nav būtiski, vai man paliek 20, 30, 70 vai 80 gadu. Ja es ielūdzu īpaši daudz viesu, tad man ir šis tas viņiem jāsagatavo,” uzsvēris pilsētas mērs.

Izdevība arī Vācijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai

Turklāt šī ir ne vien Vitenbergas lielā iespēja. Tā arī Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izdevība, izmantojot reformācijas kustības gadadienai pievērsto uzmanību, iepazīstināt ar luterisko ticību un reformācijas vēsturi arī ļaudis, kas par baznīcu un reliģiju ikdienā neinteresējas.

Šim mērķim kalpo plaša brīvdabas izstāde par reformācijas vēsturi pasaulē. Atskatīties uz 500 reformācijas gadiem tā aicina no dažādām, arī gluži laicīgām perspektīvām, katram tematiskajam virzienam atvēlot savu Vitenbergas vecpilsētas daļu.

Piemēram, no kultūras un mākslas skatpunkta. Kā māksla un kultūra mainījušās reformācijas ietekmē? Un arī, kā kultūra un māksla iespaidojušas pašu reformācijas kustību? Reformācijas kustība bija pagrieziena punkts, kad sāka mainīties mākslas un kultūras funkcijas. Tās sāka pievērsties arī pasaulīgām tēmām, no “baznīcas kalponēm” pārtopot par sabiedrisko procesu atspoguļotājām.

Un vienlaikus līdz ar grāmatu iespiešanas tehnoloģijas attīstību notika arī pirmā mediju revolūcija. Māksla un kultūra sasniedza plašu sabiedrību. Skrejlapas kļuva par masu medijiem. Dziedāšana pārstāja būt vien garīdznieka priekšnesums, nu draudze dziedāja pati.

Vai neizklausās pēc kā itin mūsdienīga? Pēc kādas citas – gluži nesenas mediju revolūcijas. Proti, sociālajiem tīkliem, kuros katrs savā “skrejlapā” var pats radīt un visai pasaulei piedāvāt, ko vien vēlas. Rakstīt, dziedāt, zīmēt pašiem tā vietā, lai lasītu un klausītos, ko piedāvā augstāk stāvoša autoritāte.  

Lutera ticība - globalizācijas simbols?

Turpretī gluži jauns, vien 20. gadsimta beigu fenomens ir miera salīgšana starp protestantiskajām konfesijām. Par to, ar mikrofonu rokā sēžot uz sarkana dīvāna līdzās ekumēnijas tematiskajai teltij, ar klausītāju pulciņu diskutē mācītājs Bernds Jēgers, Eiropas protestantu baznīcu apvienības darbinieks.

Visi protestantu ticības atzari – luterāņi, reformācijas baznīca, brāļu draudzes, Jēzus Kristus baznīca un citi – reformācijas jubilejas svinēšanā ir vienoti, atzīmē Jēgers. Eiropas protestantu baznīcu apvienības iniciētā reformācijas jubilejas atzīmēšanā kopumā iesaistījušās 99 Eiropas pilsētas. Rīga ir viena no tām. Atzīmēšanas galvaspilsēta ir Vitenberga, saka Bernds Jēgers.  

“Vitenberga uzskatāma par reformācijas kustības centru Vācijas un arī visas Eiropas mērogā, jo tieši šeit 1517. gada 31. oktobrī Martins Luters nāca klajā ar savām 95 tēzēm. Tomēr jāuzsver, ka reformācija ļoti ātri spēra soli uz citām vietām Eiropā, uzsākot tur savu - patstāvīgu - attīstību. Tas nenotika gluži tā, it kā Vitenbergā būtu ticis iebūvēts kas līdzīgs pamatakmenim, no kurienes koncentrisku loku formā process būtu izplatījies tālāk. Tie bija 16. gadsimta priekšnosacījumi, kas Lutera ideju izplatību darīja iespējamu,” stāsta Jēgers.

Pirmkārt, kā uzsver Jēgers,

tā bija grāmatu iespiešanas tehnoloģija, kas ļāva Lutera un arī citu autoru rakstiem sasniegt plašu lasītāju loku.

Pilsētas, kurās reformācijas ietekme izpaudās sevišķi spēcīgi, bija tieši tās, kuras vienlaikus bija arī nozīmīgi drukas centri. Tā tas bija arī Rīgā, kur Lutera domas guva plašu atbalsi jau 15. gadsimta divdesmitajos gados, sekmējot to, ka Rīga un līdzās esošie reģioni kļuva par patstāvīgiem reformācijas centriem.

No eiropeiskas kustības reformācija izauga līdz pasaules mēroga kustībai. Protestantu idejas, tēzes, dziesmas, gleznas, importētas no zemes uz zemi Eiropā, ik vietā tika pielāgotas to specifiskajām kultūrām. Tālāk šis process turpināja ceļu uz citiem pasaules kontinentiem.

Šodien lielākā daļa protestantu ticībai piederīgo dzīvo ārpus Vācijas un arī ārpus Eiropas. Tādā ziņā šī ticība ir globalizācijas simbols.

Var gan jautāt: ja tāds globalizācijas likums, kāds reiz darbojies sakarā ar reformācijas kustību, tiešām pastāv, vai tāds pats globalizācijas mehānisms nedarbojas arī pretējā virzienā? Vai kristietības norieta process, aizsācies Eiropā, netiks importēts arī citos kontinentos līdzīgā veidā, kā reiz pasauli aplidoja Lutera idejas? Pagaidām to īsti paredzēt nespēj neviens. Vitenbergā pagaidām par to arī nedomā. Tai šogad vēl stāv priekšā jubilejas gada kulminācija – svētki 31. oktobrī, kad ar Vitenbergu kā centrālo pilsētu reformācijas piecsimtgadi atzīmēs visa Vācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti