SPECIĀLI NO KRIMAS: ES īpašos sūtņus dzen prom no jūrnieku bāzēm

Vēl trešdien no rīta nekas neliecināja par to, ka diena būs tāda, kā tā izvērtās. No rīta spīdēja saule, ārā bija silts un bija tikai skaidrs, ka šīs dienas galvenais mērķis ir Simferopoles centrs. Iepriekšējā vakarā baltkrievu kolēģi no „Associated Press” bija informējuši, ka rīta pusē vietējā parlamenta ēkā notiks ārkārtas sēde. Par ko, to īsti nezinājām.

Parlamentam piekļūt grūti

Simferopoles centrā joprojām stāv Ļeņina piemineklis un tā pakājē joprojām protestē kāds vīrs ar sarkano karogu un Staļina ģīmetni.

Arī pie paša parlamenta piekļūt ir ļoti grūti, jo ceļu aizšķērso vietējās pašaizsardzības vienību vīri. Viņi gan nav  agresīvi – pieklājīgi ierāda vietu, līdz kurai drīkst iet. Uzzinot, ka žurnālisti no Latvijas – dažiem parādās neviltots smaids, dažs sāk atcerēties apmācību Rīgā 1980. gados.

Šeit redzami gan gados jauni, gan veci cilvēki, kurus var atpazīt pēc piesietajām Gregora lentītēm vai sarkanajām aprocēm un kuru viedokļi par Krimā notiekošo ir visai atšķirīgi.

Daudz pieminētos zaļos vīriņus jeb neatpazīstamos ārvalstu miera uzturētājus pašā Simferopoles centrā gan īsti neredz. Taču viņu klātbūtne ir jūtama. Taksisti paskaidro – šie vīri maskēšanās tērpos un bez atpazīšanās zīmēm atrodas pārsvarā militāro bāžu tuvumā. Domājot par to, kur un kā šādu bāzi atrast, mēs pavisam nejauši nonākam pie Latvijas topošā goda konsulāta ēkas, kur sarunāta tikšanās ar Latvijas vēstnieci Ukrainā Argitu Daudzi.

Kā norāda Argita Daudze, pašlaik Krimā atrodas divu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji – Latvijas un Lietuvas vēstnieki. Viņi ir saņēmuši ES mandātu šeit darboties.

Nejaušā atzīšanās - mēs esam no Krievijas

Kopīgiem spēkiem dodamies uz karavīru apsargāto ukraiņu jūras spēku armijas daļu, ko no ārpuses apsargā aptuveni 20 maskās tērpti, bruņoti vīri. Sākumā negribīgi, taču vēlāk uzzinot, no kurienes esam ieradušies, karavīri kļūst vaļīgāki un atklāj, no kurienes patiesībā viņi šeit ierodas.

Proti, karavīri, pašiem varbūt negribot, ES diplomātes klātbūtnē ir atzinuši, ka ir Krievijas armijas karaspēka pārstāvji, kas ikdienā ir dislocēti Sevastopolē un kuri šeit ir pārvesti pienākumu pildīšanai. Kā norāda vēstniece, faktiski šie cilvēki ir atzinuši, ka ir pārkāpuši Krievijas un Ukrainas noslēgto vienošanos par Melnās Jūras flotes dislokāciju Krimas pussalā.

Taču tā ir tikai nianse. Paši karavīri kļūst diezgan atklāti un runīgi. Neskaitot tos, kuri ir melnās maskās, pārējos var droši filmēt, ar viņiem var droši  aprunāties. Blakus nākošās sievietes diezgan demonstratīvi žurnālistu un videokameru tuvumā dod bērnus karavīriem, tie ņem tos uz rokām, notiek fotografēšanās.

Šeit notiek vesela sieviešu akcija, kuras mērķis ir parādīt ārpasaulei mierīgos un draudzīgos karavīrus. Izmantojot iespēju, aprunājamies arī ar divām no šīm sievietēm, jautājot, kuru spēku pusi viņas īsti atbalsta un ko domā par pašlaik Krimā notiekošo.

Iedzīvotāji: Krievija ir atnākusi ieviest mieru; gribam būt patstāvīgi

„Mēs te visi esam kopā. Es vakar skatījos Putina interviju un viņš skaidri pateica, ka ar jauno Ukrainas valdību viņš nekādas vienošanās, tostarp par robežām, nav noslēdzis. Ja mēs gribēsim būt ar Krieviju, mēs to arī prasīsim un es ceru, ka gaidāmais referendums visu parādīs.

Krima grib būt patstāvīga, lai budžeta ziņā nepakļautos Kijevai. Lai visi mūsu resursi netiktu pārskaitīti viņiem, bet tiktu ieguldīti pussalā. Jūs zināt, ka aptuveni 40% no visiem tūrisma sezonas ienākumiem aiziet Kijevai? Šeit attīstībai netiek nekas. Mēs jūru varam redzēt tikai no elektrovilciena, jo pie pašas jūras nemaz nevaram piekļūt. Vai nu tur ir uzceltas vasarnīcas, vai arī visas zemes ir izpirkuši onkuļi no ārvalstīm, kas tagad sēž un silda savas pakaļas,” asa ir kāda sieviete.

Ir ari citas sievietes, kuras, pirmkārt, aicina mūs kā ārvalstu žurnālistus stāstīt patiesību un otrkārt, prasa, lai mēs nemelotu. „Ko viņi ir ieņēmuši? Uz ko viņi ir šāvuši? Vai kaut viens šāviens pussalā ir atskanējis? Paldies dievam nav.. Tikai mākslīgi saspīlē situāciju. Man vienkārši visa šī bezatbildība ir apnikusi,” saka kāda cita sieviete.

Kā vēlāk norāda šī sieviete, nekur pasaulē tā dēvētie iebrucēji nav sagaidīti ar ziediem. Starp citu, ziedi ar nospēlē zināmu lomu ārvalstu žurnālistu klātienē – no improvizēta pieminekļa krievu karavīriem tiek paņemtas trīs sarkanas tulpes, kas tiek pasniegtas mazajai meitenītei, kura tiek arī pie kādas konfektes. Galu galā, šķiramies kā draugi un novēlam viens otram veiksmi. Aiz žoga stāvošie ukaiņu karavīri sarunās gan neiesaistās. Taču saprotam, ka abām pusēm ir dotas pavēles, kuras abas pilda.

Vēstniekus padzen

Vakarā, jau esot viesnīcā, saņemam ziņas par to, ka aptuveni 100 kilometru attālumā esošajā Sevastopolē ir bloķēts ANO īpašais sūtnis, kuram ir pieprasīts nekavējoties pamest Ukrainu. Latvijas un Lietuvas vēstnieki nekavējoties dodas uz Sevastopoli, taču, vēl ceļa esot, interneta resursi jau ir pilni ar ziņām par to, ka sūtnis prasību ir faktiski piekritis izpildīt. Taču Latvijas un Lietuvas vēstnieki dodas arī uz vietējo flotes bāzi, kuras tuvumā sapulcējušies vairāki desmiti prokrieviski noskaņotu mītiņa dalībnieku, kuri faktiski diplomātiem liedza piekļuvi bāzei. Apgalvojot, ka viņiem "pie kājas" diplomātiskā neaizskaramība, vēstnieki faktiski ar spēku tika atstumti no bāzes ieejas.

Kā pēc tam paskaidroja Daudze, no vienas puses, ir tāda kā vilšanās, no otras puses, viņas misijas mērķis ir sasniegts.

Lietuvas vēstnieks Ukrainā Petrs Vaitekūns norāda, ka viņu misijas galvenais mērķis ir mēģināt novērst asinspirti un sadursmes, kā arī dažādas konfrontācijas. Tieši ar šādu darbību ir iespējams nākotnē atrast politisku, juridisku un jebkādu citu risinājumu pašreizējai krīzei. Uz jautājumu, vai ir sajūta par to, ka šai misijai ir izdevies sasniegt vēlamos rezultātus, Petrs Vaitekūns atbild, ka Ukraina lūdza pēc starptautiskās sabiedrības klātbūtnes un kaut vai divu valstu vēstnieku klātbūtne šo prasību ir apmierinājusi. Tāpat vēstnieks norāda, ka ļoti lielu lomu šeit Ukrainā spēlē ne tikai ārvalstu diplomāti un starptautisko organizāciju pārstāvji, bet arī ārvalstu žurnālisti.

Vēl pašā vakarā šeit varēja lasīt ziņas par plašām akcijām Doņeckā, kas tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem krievvalodīgās Ukrainas sabiedrības atbalsta punktiem. Aptuveni 10 000 cilvēku piedalījās mītiņā, lai atbalstītu Ukrainas vienotību, bet aptuveni pusotrs tūkstotis sarīkoja tā dēvēto separātistu mītiņu. Abu pušu starpā notikušas arī sadursmes, kurās, iespējams, iesaistīti arī provokatori.

Vēlu vakarā Latvijas Radio žurnālists konstatēja, ka viesnīcā, blakus numuriņā ir ievākušies četri kamuflāžas apģērbtā ģērbti viri.

Uzzinot, ka žurnālists ir no Latvijas, viens no viņiem ļoti uzstājīgi mēģināja iestāstīt, ka viņi esot ieradušies šeit no Maidana Kijevā. Pēc šīs frāzes viņš gan tika visai ātri iedzīts istabā, bet turpmākā saruna ar abiem atlikušajiem vīriem notikumus Ukrainā vairs neskāra. Lai izvairītos no iespējamiem strīdiem, palikām pie sporta, jo jau pēc dažām dienām Doņeckā notiks Rīgas "Dinamo" un vietējās „Donbass” komandas pirmā izslēgšanas spēle hokejā.

Vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.

Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti