Dzelzceļa līniju mezgls un tranzītpunkts
Igaunijas mazpilsēta Tapa, kurā mīt ap 6000 iedzīvotāju, lielākoties ir pazīstama divu iemeslu dēļ: te allaž ir bijis būtisks dzelzceļa līniju savienojuma mezgls un tranzītpunkts īpaši precēm - kokmateriāliem un naftai - no Krievijas, Sanktpēterburgas un jau kopš aizvadītā gadsimta divdesmitajiem gadiem – treniņu un bāzes vieta karavīriem.
Okupācijas gados te apmetās padomju karaspēks, bet tagad Tapa ir gluži kā Latvijas „Ādaži”, te ir izvietojusies arī NATO jaundibinātā un nupat uzdevumu sākusī daudznacionālā kaujas grupa.
NATO kaujas grupas, kuras lēma izveidot pēc Krievijas agresijas Ukrainā, ir izvietotas visās trīs Baltijas valstīs un Polijā. Katrā vadību uzņēmusies cita valsts. Latvijā – Kanāda, Igaunijā – Lielbritānija, un kaujas grupas pamatsastāvu te, Tapā, veido briti un francūži, protams, paši igauņi. Nākamgad pievienosies dāņi. Kopumā, līdzīgi kā pārējās valstīs – vairāk nekā 1000 ārvalstu karavīru.
Ieradušies augsti sagatavoti spēki
Ar karavīriem Latvijas Radio tiekas Tapas militārās bāzes pagalmā.
Uz Baltiju ir atvesti augsti sagatavoti spēki, kuri, ja vien ir nepieciešams, ir gatavi tūlītējai militārai rīcībai.
Daudziem no viņiem ir pieredze arī citās misijās, turklāt vairākās ārpus valsts - Afganistānā, Irākā un citur. Tāda ir arī britu kājnieku pulka seržantam Stīvenam Saikam, kurš ir pieredzējis smiltis, karstumu un improvizētu spridzekļu briesmas Afganistānā. Kāds viņam šķiet šis uzdevums Baltijā?
„Te ir ļoti citādāk, ļoti. Aukstāks! Protams, Afganistānā mūsu rīcībā nebija smagās artilērijas, kā šeit,” norāda Saiks. “Tur bija cita vide, citi cilvēki, cita ietekme. Es personīgi biju dažādās vietās Afganistānā, bet lielākoties Helmandā. Bet mēs esam trenēti dažādām situācijām un spējam pielāgoties ikvienai videi. Kad es pievienojos armijai, mūs trenēja aukstā kara apstākļiem, un tagad faktiski atkal atgriežamies pie tā,” stāsta britu seržants.
Mācās sastrādāties
Kā vēlāk sacīs arī Igaunijā bāzēto NATO spēku komandējošais virsnieks, britu pulkvežleitnants Endrju Ridlands, karavīri te apgūst teritoriju, laukus un mežus, kādu nav Irākā vai Afganistānā. Mācās maskēt sevi un ieročus. No malas var šķist vienkārši, bet patiesībā šis esot ļoti grūts uzdevums.
Britu karavīri stāsta, ka viņi šeit mācās arī sastrādāties ar citiem, ar franču un igauņu spēkiem, kuri daudz ko dara citādāk.
Šis arī ir viens no NATO kaujas grupu uzdevumiem - dažādām nācijām spēt saprasties ārkārtas apstākļos, kad gan pieredze, gan arī karavīru dzimtā valoda ir dažāda. Tas nav vienkārši, puiši atzīst, jo ne visi pārvalda svešvalodas.
Pirmie britu karavīri Tapā ieradās jau martā, lai atvestu bruņutehniku, un viņi mājās dosies oktobra vidū. Arī citi mainās rotācijas kārtībā, uz vietas paliekot vairākus mēnešus.
Lai gan dienas karavīriem lielākoties aizrit bāzē un mācībās, viņiem ir arī iespēja tikties ar vietējiem Tapas iedzīvotājiem, kuri, starp citu, gaidot ierodamies ārzemju karavīrus, ir atvēruši vairākas ātras apkalpošanas ēstuves.
„Mēs parunājāmies mazliet ar tiem, kuri prot angļu valodu. Viņi tiešām ir ļoti jauki cilvēki. Esam dzirdējuši, ka vietējie ir speciāli atvēruši kafejnīcas. Redzēsim, kā ar tām būs,” saka Saiks.
Igaunijas ģenerālis: Neko īpašu neplānojam, taču esam gatavi visam
„No Tapas, kur patlaban esam, līdz Krievijas robežai ir aptuveni 200 kilometru,” skaidro Igaunijas Aizsardzības spēku štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Martins Herems, un bilst, ka tuvu Igaunijas robežai ir vairākas Krievijas militārās bāzes. Tuvākā atrodas 25 kilometru attālumā no Igaunijas robežas.
Kontaktu ar Krievijas pusi nedz pašas Igaunijas, nedz pārējiem NATO spēkiem, kas šeit bāzēti, nav. Kā saka ģenerālis Herems, Igaunijai kontakti bija pirms agresijas Ukrainā, tagad viss ir pārtrūcis.
Viņš norāda, ka Krievija nepārprotami pēdējos gados militāri kļūst agresīvāka – tā veido jaunas vienības, uzlabo ekipējumu, iepērk jaunus ieročus, arī treniņi kļūst agresīvāki, īpaši demonstrējot spējas rīkoties ļoti ātri.
Septembrī Krievija kopā ar Baltkrieviju gatavojas pēdējo laiku lielākajām militārajām mācībām ar nosaukumu „Zapad 2017” jeb „Rietumi 2017”, kas norisināsies tuvu Baltijas valstu robežām. Par to, protams, zina arī Tapas bāzē. Vai šeit tam kā īpaši gatavojas?
„Nē, mēs neko īpašu neplānojam, taču mēs visam esam gatavi,” saka Igaunijas brigādes ģenerālis Martins Herems. “Ja jūs redzētu mūs mācību grafiku un salīdzinātu to ar aizvadītajiem gadiem, tad atskārstu, ka tas ir gluži tāds pats. Tomēr, kā jau sacīju, esam gatavi darīt vairāk, ja tas būtu nepieciešams. Manuprāt, ir normāli, ja armijām ir mācības, taču, ja Krievijas scenārijā ir uzbrukums Baltijai – Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, tad, protams, mums ir bažas. Visbīstamāk ir tad, ja, Krievija paziņo, ka tas viss ir mierīgiem nolūkiem, pašas aizsardzībai, bet īstenībā gatavojas kaut kam gluži citam. Tas ir kā tad, ja kāds paziņo, ka spēlēs futbolu, bet patiesībā visu laiku pavada boksa ringā. Šādā gadījumā nav iespējams uzticēties,” spriež Herems.
Rēķinās ar provokācijām un informatīvo karu
„Zapad 2017” mācību scenārijs joprojām nav plašākai sabiedrībai zināms, nedz NATO, nedz arī Krievijas kaimiņvalstīm.
Ir izskanējušas baumas un oficiāli neapstiprināta informācija, ka Krievijas un Baltkrievijas militārie spēki varētu trenēties, kā iznīcināt NATO kaujas grupas.
Turklāt Krievijas teritorijā trenēsies tūkstošiem karavīru, iepretim tiem dažiem tūkstošiem, kas veido NATO spēkus Baltijā un Polijā.
„Šīs mācības patiesībā nav nekas īpašs, jo mēs šādā draudu vidē dzīvojam jau gadiem. Igaunijā mums nav tikai šī NATO kaujas grupa, bet ir rezervē arī aptuveni 20 000 pilsoņu, kuri ir gatavi cīnīties par valsti,” norāda Herems. “Visas šīs kara spēles, protams, ir izcēlušas dažādus aspektus, bet mēs jau esam tos redzējuši. Es neesmu noraizējies par to, ka Krievija varētu ieņemt Tallinu, kā viņi paši saka, sešpadsmit stundās, un dažās stundās iznīcināt kaujas grupas, jo mums ir kas vairāk. Tas nav tikai jautājums par Igauniju vienu pašu, aiz mums stāv viss NATO, valstis, un karogi, kurus jūs varat redzēt, piemēram, šeit, tagad,” viņš piezīmē.
Tapas bāzē arī rēķinās ne tikai ar fiziskiem draudiem, bet arī ar informatīvo karu, provokācijām, kas var parādīties, piemēram, karavīriem tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Līdz šim viss esot bijis mierīgi. Tā saka NATO spēku komandējošais virsnieks, britu pulkvežleitnants Endrju Ridlands.
„Mēs zinām, ka dažādas operācijas ar informāciju, tā sauktās „viltus ziņas” ir daļa no 21. gadsimta vides. Mēs neko šeit, Igaunijā, pagaidām neesam piedzīvojuši. Esam par dažām lietām dzirdējuši citās kaujas grupās,” stāsta Ridlands.
Cik ilgi NATO kaujas grupas Igaunijā un citur Baltijā un Polijā uzturēsies, patlaban nav zināms. No NATO vadības puses līdz šim atbilde ir bijusi – tik, cik ilgi būs nepieciešams.
