- Katalonijas neatkarības atbalstītāji izmanto varbūtējos aizliegumus priekšvēlēšanu kampaņā
- Katalonijas neatkarības pretinieki uzsver «galvas nociršanu» oponentu līderiem
- Par populārāko partiju kļūst harismātiskas līderes vadītie Spānijas vienotības atbalstītāji
- Neatkarības cīnītāji aģitē, atrodoties cietumā vai ārpus Spānijas
- Ždanoka pikta par liegto iespēju tikties ar ieslodzītajiem katalāņu ministriem
- Katalāņu diplomāts: Spānijas varas iestāžu rīcība atsauc atmiņā Franko laikus
- Sabiedrība aizvien divās līdzīgās daļās; referendums neizšķirs strīdu
Aizliegumi pret brīvību
Latvijas Radio (LR) šogad Barselonā ir jau trešo reizi. Jūnija beigās bija tikšanās ar nu jau atlaistās Katalonijas valdības priekšsēdētāju Karlesu Pudždemonu un dažiem viņa valdības ministriem, kā arī ar toreizējo Katalonijas parlamenta spīkeri Karmi Forkadeju. Vēlāk, 1. oktobrī, LR bija klāt neatzītā neatkarības referenduma laikā. Tagad - īsi pirms 21. decembra ārkārtas reģionālā parlamenta vēlēšanām, ko ir izsludinājusi Madride – Latvijas Radio Katalonijā ir trešo reizi. Pārmaiņas reģiona lielākajā pilsētā ir skaidri redzamas.
Pirmais, kas uzreiz iekrīt acīs, ir tas, ka šoreiz Barselonas ielās ir krietni mazāk plakātu un karogu. Oktobrī tie bija izkārti gandrīz no katra balkona.
Iespējams, tas ir saistīts ar aizliegumu, ko esot pasludinājušas Spānijas varas iestādes. Proti, pēc Katalonijas valdības atlaišanas un vairāku neatkarības kustības aktīvistu aresta daudziem logos bija izkārti dzelteni karogi. Tas bija protesta simbols. Tomēr vēlāk, kā raksta vietējie mediji, izkārt šādus karogus esot ticis aizliegts.
Arī priekšvēlēšanu reklāmas klipā, ko izveidoja saraksts “Kopīgi par Kataloniju”, tiek uzskaitīti dažādi aizliegumi - “Nerunājiet. Nedziediet. Neaizstāviet sevi. Nedrukājiet. Netvītojiet. Neizkariet neko pa logu. Nesitiet pa pannām (tā Katalonijā ir izplatīta protesta forma). Nevalkājiet dzeltenu. Tas nebija referendums. Nebūs nekādas labākas valsts.” Un tad sāk runāt atlaistais Katalonijas premjers Karless Pudždemons. “Runājiet. Dziediet. Aizstāviet sevi. Drukājiet. Tvītojiet. Izkariet lietas pa logu. Sitiet pa pannām. Valkājiet dzeltenu. Tas bija referendums. Es uzbūvēšu labāku valsti,” sacīja Pudždemons. Ar saukli “Pudždemons ir mūsu prezidents” šis reklāmas klips beidzas.
Latvijas Radio neizdevās atrast apstiprinājumu tam, ka aizliegums kaut ko izkārt pa logu vai spraust pie apģērba dzeltenas lentītes patiešām būtu spēkā. Tomēr šis Pudždemona politiskā saraksta izveidotais videoklips skaidri parāda, kā šajā kampaņā tiek pretnostatītas dažādas vērtības un jēdzieni, tostarp brīvība un apspiešana.
Mariano Rahojs, Mariano Rahojs, Mariano Rahojs...
Ārkārtas Katalonijas parlamenta vēlēšanas ir paredzētas 21. decembrī. Šo dienu ir izvēlējusies Madride. Spānijas premjers Mariano Rahojs cer, ka līdz ar balsojumu notiks, viņa vārdiem izsakoties, situācijas normalizēšanās. Proti, būs iespējams atjaunot Katalonijas reģiona pašpārvaldi, jo pie varas vairs nebūs neatkarības spēku.
Kā zināms, 28. oktobrī ar Spānijas Senāta un centrālās valdības lēmumu Katalonijas reģionālā valdība un parlaments tika atlaisti. Par iemeslu tam kļuva neatzītais 1. oktobra neatkarības referendums un vēlākā neatkarības deklarācijas parakstīšana.
Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija kādā priekšvēlēšanu kampaņas mītiņā nesen lepni paziņoja, ka neatkarības kustības līderiem esot nocirsta galva.
“Kurš ir panācis to, ka sarakstam “Kopīgi par Kataloniju” un citiem neatkarības atbalstītājiem vairs nav līderu, jo viņiem visiem ir nocirsta galva?” retoriski vaicā de Santamarija un pati atbild: “Tas ir Mariano Rahojs un Tautas partija. Kurš ir panācis to, ka Katalonijas valdība kalpo visiem iedzīvotājiem, nevis tikai neatkarības atbalstītājiem? Tas ir Mariano Rahojs un Tautas partija. Kurš ir apturējis izšķērdību, likuma pārkāpumus, neitralitātes trūkumu un izstumšanu? Mariano Rahojs un Tautas partija. Kurš likvidē neatkarības kustību? Mariano Rahojs un Tautas partija. Tātad kurš ir pelnījis balsis, lai viņš varētu turpināt iesākto? Mariano Rahojs un Tautas partija,” viņa uzskaita.
Nākamā Katalonijas premjere - 36 gadus vecā Arimadasa?
Tomēr, visticamāk, Spānijas vicepremjerei un viņas domubiedriem bija jāstrādā vēl aktīvāk, lai pārliecinātu vēlētājus atbalstīt Tautas partijas kandidātus Katalonijā. Jaunākās aptaujas paredz viņiem tikai no 5 līdz 8 deputātu vietām no kopumā 135 krēsliem. Tas ir mazāk nekā šobrīd, un daudzi Tautas partijas popularitātes kritumu Katalonijā skaidro ar to, kā Rahojs ir risinājis šo krīzi.
Par vadošo politisko spēku, kas atbalsta vienotu Spāniju, šobrīd aptaujās izvirzās “Ciutadanos” jeb “Pilsoņi”.
Šī saraksta līdere ir Inese Arimadasa. “Mēs esam alternatīva nacionālistu partijām. Nacionālistiem, kuri apdraud demokrātiju Katalonijā, kuri apdraud mūsu tēvzemes demokrātiskās institūcijas un kuri ir pamatīgi iedragājuši Katalonijas ekonomiku,” skaidro Arimadasa.
Ja Spānijas vienotību atbalstošie politiskie spēki iegūs vairākumu, nav izslēgts, ka 36 gadus vecā Arimadasa var kļūt par nākamo Katalonijas premjeri. “Nacionālistu partijas ir sadalījušas Kataloniju divās daļās. Es gribu uzsvērt, ka šis nav jautājums, kas būtu jārisina starp kataloniešiem un spāņiem, bet gan kataloniešiem savā vidū. Mēs cieši ticam, ka nacionālisms un populisms ir drauds ne tikai Spānijai, bet gan visam Eiropas projektam,” norāda Arimadasa.
Preses konferences laikā Arimadasa vairākkārt runāja arī par uzbrukumiem gan viņai, gan citiem politiķiem, kuri atbalsta Spānijas vienotību. “Iepriekšējā valdība nosauca tos kataloniešus, kuri atbalsta Spānijas vienotību, par nodevējiem. Bijusī parlamenta spīkere Forkadejas kundze ir sacījusi, ka tie, kuri balso pret neatkarību, nav īstie katalonieši. Tad dažas dienas vēlāk viņa publiski aicināja mani atgriezties manā dzimtajā ciematā Spānijas dienvidos. Bet es tā nedarīšu. Es cienu visas ideoloģijas un uzskatus un strādāšu visu kataloniešu vārdā,” sludināja Arimadasa.
Mums ir taisnība zagļu priekšā
Tikmēr Katalonijas valdības vadītājs un daži ministri aizvien uzturas Briselē. Tomēr Pudždemons un viņa saraksts “Kopīgi par Kataloniju” tik un tā startē vēlēšanās. Savus atbalstītājus Pudždemons parasti uzrunā ar video zvana palīdzību, un televīzijā redzamos reklāmas klipos viņš staigā pa dūmakainu Beļģijas mežu.
Vēl viena šīs priekšvēlēšanu kampaņas iezīme ir tas, ka divu partiju vadošie kandidāti atrodas vai nu ārzemēs, vai nu cietumā.
Tādēļ neatkarības aizstāvji uzsver, ka viņiem šoreiz netika dotas līdzvērtīgas iespējas.
Saraksta “Kopīgi par Kataloniju” otrais numurs Žordi Sančess ir ierakstījis savu uzrunu vēlētājiem no cietuma. “Dārgie draugi, es runāju ar jums no cietuma. Esmu te jau 60 dienas. Mani vaino vardarbības kurināšanā, lai gan visi zina, ka nekādas vardarbības nav bijis. Mēs visi zinām, ka mūsu apcietināšana ir netaisnīga. Tikpat netaisnīgas ir arī apsūdzības pret premjeru Pudždemonu, 155. panta piemērošana, valdības un parlamenta atlaišana,” pauda Sančess.
Lai gan Sančess ir bijis viens no neatkarības kustības līderim, viņš nebija iesaistīts politikā. Šī ir pirmā reize, kad viņš kandidē vēlēšanās vai aicina balsot par kādu no sarakstiem. “Jā, mani draugi, gluži kā ir teicis rakstnieks Salvadors Espriu, mums ir taisnība zagļu priekšā. Bet ar to vien, ka mums ir taisnība, ir par maz. Mums ir jāuzvar vēlēšanās. Tas ir nepieciešams, lai mēs turpinātu progresu un atceltu Rahoja un viņa draugu lēmumus. Mēs nevaram pagriezt muguru mūsu premjeram. Uzvara ir viņa vienīgā iespēja atgriezties mājās jau pavisam drīz un atgriezties kā likumīgam premjeram,” sacīja Sančess.
Decembra sākumā seši no astoņiem atlaistās Katalonijas valdības ministriem tika atbrīvoti no cietuma. Savukārt bijušais iekšlietu ministrs Žoakims Forns un vicepremjers Oriols Džunkerass joprojām paliek apcietinājumā. Tāpat aiz restēm ir arī divi neatkarības kustības līderi – Sančess un Žordi Kušars. Neatkarības aizstāvji viņus dēvē par politieslodzītajiem. Savukārt Madride apgalvo, ka tā nav patiesība, jo tiesu vara Spānijā ir neatkarīga un politiķi tās darbā nejaucās.
Politiskā zemestrīce aizbaida bankas un lielos uzņēmumus
Apciemot ieslodzītos Katalonijas ministrus divas dienas pirms vēlēšanām devās arī Eiropas Parlamenta delegācija. Tās sastāvā bija arī deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka. Tomēr cietumā viņu tā arī neielaida. Sazvanīta Ždanoka atradās Madrides pievārtē, pie cietuma vārtiem. “Bija tomēr cerība, ka mums atļaus apmeklēt Oriolu Džunkerasu un viņa kolēģi. Bet, kad mēs piebraucām pie cietuma, mēs tikai tagad uzzinājām, ka atļauja nav dota. Advokāts runāja ar cietuma priekšniecību, un bija pateikts, ka mums nav tiesību viņus apmeklēt,” stāsta Ždanoka.
Viņa saka, ka personīgi pazīst bijušo Katalonijas vicepremjeru, jo viņš agrāk bija Eiropas Parlamenta deputāts. Atbildi no Spānijas varasiestādēm deputātu grupa esot gaidījusi mēnesi, bet līdz pat pēdējam brīdim nekas nebija skaidrs.
“Es nezinu. Spānija ir kaut kāda īpaša valsts. Tā ļoti cietsirdīgi izturas pret ieslodzītajiem,” secina Ždanoka.
Visbeidzot, referendums un neatkarības deklarācija radīja arī ekonomisku nestabilitāti. Vairākas bankas un lielie uzņēmumi bailēs no vienpusējās neatkarības pasludināšanas pārvietoja oficiālo reģistrācijas adresi ārpus Katalonijas. Precīzus zaudējumus šobrīd ir grūti aprēķināt.
Izirst Katalonijas publiskās diplomātijas dienests
Savukārt vēlākā Katalonijas valdības atlaišana un Madrides tiešās pārvaldes ieviešana vairākiem Katalonijas reģionālās pārvaldes darbiniekiem nozīmēja darba zaudēšanu. “Kurš ir aizvēris viņu vēstniecības? Mariano Rahojs un Tautas partija. Vai kāds tagad vēl atceras, kas ir DIPLOCAT [Katalonijas publiskās diplomātijas dienests]? Šī iestāde ir likvidēta!” uzsvēra de Santamarija.
Madride patiešām ir likusi aizvērt visas Katalonijas pārstāvniecības ārzemēs. Vienīgā, kas joprojām darbojas, ir pārstāvniecība Briselē, jo tādas ir arī citiem autonomajiem Spānijas reģioniem. Tomēr tās iepriekšējais vadītājs Amadeu Altafajs ir atlaists.
Savukārt Katalonijas publiskās diplomātijas dienests DIPLOCAT joprojām pastāv, bet tā darbinieki gatavojas drīzumā zaudēt darbu. Tā jau tas ir noticis ar šīs iestādes vadītāju. Latvijas Radio tikās ar vienu no DIPLOCAT darbiniekiem Martī Estruku, lai saprastu, kādi viņam ir bijuši šie divi mēneši. “Spānijas valdība pašreiz likvidē manu iestādi. Tā kā es drīzumā zaudēšu darbu, un manas organizācijas vairs nebūs,” secina Estruks.
Viņš saka, ka kopumā darbu reģiona pārvaldē ir zaudējuši aptuveni 100 cilvēki. Vairums no viņiem ir bijuši atlaistās valdības ministru padomnieki un palīgi. Ir nomainīts arī Katalonijas policijas priekšnieks.
Tomēr šķiet, ka visvairāk viņu satrauc kopīgais noskaņojums Katalonijā. Kā piemēru tam Estruks min apsūdzību izvirzīšanu par naida kurināšanu pret kādu skolotāju par to, ka viņš tviterī ir kritizējis Spānijas valdību.
“Tas skan kā pārspīlējums, jo mēs neesam pieraduši pie tādas situācijas mūsdienu Spānijā. Bet šobrīd ir sajūta, ka Franko diktatūras laiki atgriežas.
Un tādiem cilvēkiem kā man, kas ir piedzimuši diktatūras perioda beigās, to ir jocīgi apzināties. Mēs esam dzirdējuši šādus stāstus no saviem vecākiem. Bet tagad sastopamies ar tiem paši,” norāda Estruks.
Zelta kārts, iespējams, nonāks pie partijas «Podemos»
Kurš nonāks pie varas pēc Katalonijas vēlēšanām, šobrīd nav skaidrs.
Aptaujas paredz iekļūšanu parlamentā vismaz septiņām partijām. Trīs no tām ir par neatkarību, trīs ir pret, savukārt viena ir pa vidu. Tas ir partijas “Podemos” Katalonijas atzars. Iespējams, tieši viņu rokās būs tā dēvētā zelta kārts.
Tāpat nav arī skaidrs, kā Madride reaģēs, ja pie varas atgriezīsies Pudždemons un citi neatkarības atbalstītāji. Tādēļ sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu var būt garas un sarežģītas. Nevar izslēgt arī atkārtotas vēlēšanas.
