Protestu pārņemtā Barselona trešdien aiztur elpu un ar bažām gaida pirmdienu. Katalonijas parlamentā nākamajā nedēļā sasaukta sēde un Spānijas mediji prognozē - varētu notikt balsojums par neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Arī reģiona prezidents minējis - līdz Katalonijas neatkarības pasludināšanai atlikušas vien dažas dienas.
“Process droši vien beigsies, kad būsim saņēmuši visas balsis no ārvalstīm nedēļas beigās, līdz ar to varam izsludināt neatkarību nedēļas nogalē vai nākamās nedēļas sākumā,” intervijā britu raidsabiedrībai BBC paziņojis Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.
Tas varētu būt mājiens - konfliktu starp Barselonu un Madridi jāsteidz risināt starptautiskajai sabiedrībai. Jau iepriekš Pudždemons ir lūdzis Eiropas Savienību iesaistīties situācijas atrisināšanā.
Vietējie mediji ziņo, ka nekādas pārrunas starp Katalonijas reģionālo valdību un Spānijas varas iestādēm nenotiek. Neviena no pusēm piekāpties neplāno. Par to liecina arī karaļa Felipes VI teiktais.
Grūti paredzēt, kas notiks, ja Katalonijas parlaments pirmdien tiešām nobalsos par reģiona neatkarību. Valsts konstitūcija atļauj Spānijas valdībai ar varu pārņemt kontroli pār reģionu. Tas varētu nozīmēt Katalonijas parlamenta un valdības ieņemšanu un, iespējams, ministru un deputātu arestu.
Pret Katalonijas vietējās policijas "Mossos" priekšnieku sākta izmeklēšana par kūdīšanu uz valsts iekārtas gāšanu, jo referenduma laikā Katalonijas policija nemēģināja pārtraukt balsošanu.
Tikmēr daudzi Barselonas iedzīvotāji ir noguruši no protestiem un neskaidrības. Daži sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja, ka vēlas, lai politiķi panāk kompromisu.
“Mēs neesam par Katalonijas neatkarību, bet uzskatām, ka jāsarīko jauns likumīgs referendums un tur jālemj, nevis tagad jāpieņem lēmums parlamentā. Mēs gribam, lai mūsu sabiedrībā notiek normāls dialogs,” sacīja Barselonas iedzīvotāja Klaudija.
Barselonas iedzīvotājs Havjers savukārt sprieda, ka “konfrontācijas vietā abām pusēm būtu jāapsēžas pie sarunu galda”.
“Pirmdien situācija ielās varētu būt tāda pati, ka referenduma dienā - būs vardarbība. Es neatbalstu neatkarību, bet Spānijas valdībai vajadzētu sarunāties arī ar tiem cilvēkiem, kas to vēlas,” sacīja Havjers.
“Tas, kas tagad notiek, ir vienkārši sirreāli. Es nesaprotu, kāpēc policija un valdība neciena cilvēkus,” pauda Barselonas iedzīvotāja Nurija.
Bet Barselonas iedzīvotājs Davids atzina, ka viņam “politika nerūp, tas, kas notiek ir slikti, bet tas viss ir ārpus manas kontrolēs, un es netērēju tam savu laiku”.
Nav skaidrs, vai ir iespējams nākamajā nedēļā panākt kompromisu - Spānijas un Katalonijas valdības jau gadiem neveiksmīgi mēģina vienoties par Katalonijas statusa jautājumu.
Skotijas neatkarības tīkotāji satraukti par Madrides reakciju
Laikā, kad Madrides sūtītās policijas vienības ieradās Katalonijā un ielauzās vairākos vēlēšanu iecirkņos, lai konfiscētu neatkarības referenduma vēlēšanu biļetenus, Skotijā vairāki skotu aktīvisti ielauzās Spānijas konsulātā, izsakot solidaritāti ar katalāņu neatkarības centieniem.
Neatkarību alkstošie skoti pēc neveiksmīgā 2014.gada neatkarības referenduma katalāņos saskatījuši dabiskos sabiedrotos. Tomēr starp abu valstu referendumi un process uz tiem ir būtiski atšķirīgi. To intervijā “Pasaules panorāmai” uzsvēra arī Skotijas valdības pārstāvis, Starptautiskās attīstības un Eiropas lietu ministrs Alisders Alans no neatkarību atbalstījušās Skotu Nacionālās partijas. Edinburga spēja vienoties ar Londonu par demokrātiska un leģitīma referenduma rīkošanu. Tā tas nav Barselonas un Madrides gadījumā.
Oficiāli Skotijas valdība neaģitē par katalāņu neatkarību, lai gan par simpātijām var noprast, savukārt antipātijas pret Madrides reakciju uz referenduma izsludināšanu skoti neslēpj.
“Mūsu valdība ir skaidri pateikusi, ka mēs nemācām citas valstis, kā balsot, nestāstām citiem cilvēkiem, kādam viedoklim viņiem jābūt par neatkarību. Taču vienā jautājumā gan mums ir viedoklis, un tas ir arī mūsu pirmās ministres viedoklis – tas ir jautājums par cilvēku pamattiesībām un tiesībām brīvi paust savus uzskatus. Un mēs esam pauduši lielu satraukumu par to, kas šajā ziņā ir noticis Katalonijā pēdējo dienu laikā,” atzina Alisders.
Spānijas reakcija uz notiekošo Katalonijā izraisījuši sašutumu pat tajos, kas neatbalstīja katalāņu neatkarības nometni. Skotu politiķis un izteikts Skotijas neatkarības pretinieks no leiboristu partijas Toms Hariss uzreiz pēc ziņām par trauksmaino referenduma nakti publicēja viedokļrakstu ar nosaukumu “Ja Deivids Kamerons izturētos pret Skotiju kā Spānija izturas pret Kataloniju, pat es nobalsotu par neatkarību”.
Šī situācija neveiklā pozīcijā nostādījusi Briseli – Eiropas Savienības līderi no notiekošā Katalonijā norobežojušies ar paziņojumiem, ka tā ir Spānijas iekšējā lieta un brīdinājusi, ka pēc neatkarības pasludināšanas nākamajā rītā Katalonija atmostos ārpus Eiropas Savienības. Tieši tas pats izskanēja arī Skotijas gadījumā.
Iespējams, ka Briselei attiecībās ar Edinburgu būs jāmaina tonis, jo 62% skotu atšķirībā no angļiem nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. Un, iespējams, tas pats būs jādara, ja situācija Katalonijā turpinās pasliktināties.
Jau ziņots, ka svētdien, 1.oktobrī, Katalonijā notikušajā referendumā par apgabala suverenitāti nobalsojuši 90% tā dalībnieku. Vietējās valdības pārstāvji sola jau tuvākajā laikā to izmantot, lai pasludinātu neatkarību no Spānijas. Referendumā gan piedalījušies tikai 42% no visiem balsstiesīgiem iedzīvotājiem, un Spānijas premjers Mariano Rahojs uzsvēra, ka nekāda pašnoteikšanās referenduma nemaz nav bijis, jo vairums kataloniešu ir atteikušies tajā piedalīties. Eiropas Komisijas (EK) atzinusi Katalonijā notikušo neatkarības referendumu par nelikumīgu, bet vienlaikus aicināja Spānijas varasiestādes uz dialogu ar Katalonijas neatkarības atbalstītājiem.
