Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Katalonijas neatkarības referenduma izraisīto politisko krīzi valstī, vairākkārt norādīja, ka Spānijas centrālā valdība vēlas, lai reģions atkal kļūtu saprātīgs un atgrieztos reālajā dzīve pie situācijas, kāda tā bija pirms referenduma.
„Svarīgi, lai tiktu atjaunots tiesiskums visā mūsu valstī. Šis ir instruments, pēdējais līdzeklis, ko varam izmantot šajā situācijā. Mēs centāmies no tā izvairīties. Jums ir arī jāatzīst, ka pašreizējā situācija ir sarežģīta – gan mums kā valstij, gan Eiropas Savienībai, jo netiek ievērota likuma vara.
Mums vairāk nav izvēles iespējas, kā vien rīkoties un pieņemt ierobežojošos pasākumus,” paziņoja Rahojs.
Viņš arī apstiprināja, ka ir panākta vienošanās ar opozīcijā esošajiem sociālistiem, kuri ir jau paziņojuši, ka
pēc kontroles pārņemšanas pār Katalonijas reģionu janvārī tiks rīkotas jaunas vēlēšanās šajā daļēji autonomajā Spānijas apgabalā.
Tiesa gan, vēl pagaidām Rahoja vadītā Tautas partija nav šo informāciju oficiāli apstiprinājusi.
Ar detalizētāku rīcības plānu Rahojs iepazīstinās sestdien, 21.oktobrī, pēc tam, kad būs notikusi valdības ārkārtas sēde. Tajā runās par 155.panta iedarbināšanas uzsākšanu, kā arī plānotajiem pasākumiem attiecībā uz Katalonijas reģionu.
Paredzams, ka konstitūcijas 155.panta iedarbināšana notiks bez aizkavēšanās, jo Senātā vairākums ir Rahoja Tautas partijai un tās sabiedrotajiem. Spānijas premjers arī nesniedza detalizētāku informāciju, kā tieši varētu izpausties autonomijas apturēšana un kontroles pārņemšana.
Vienu gan Spānijas līderis uzsvēra – tas nenotiks ar fiziska spēka izmantošanu, jo šis pants to neparedz. Šo jautājumu Rahojam uzdeva kādu spāņu žurnāliste, jo pastāv bažas, ka Spānijas policija varētu rīkoties līdzīgi kā referenduma balsošanas dienā 1.oktobrī, kad vairāk nekā 800 cilvēki cieta no vardarbības un viņi tika izmesti pat aiz matiem laukā no vēlēšanu iecirkņiem.
Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks uzsvēra, ka bloks neiejauksies Katalonijas krīzē, jo tā ir valsts iekšēja problēma, kā arī šajā situācijā – īsti nav vietas kādam vidutājiem.
Tikmēr Katalonijas reģiona līderis Karless Pudždemons draudējis, ka jebkādi Spānijas valdības ierobežojumi novedīs pie tā, ka tiks pasludināta šī apgabala neatkarība. Turklāt daži katalāņu separātiski noskaņotie protestētāji izņēmuši simbolisku 155 eiro naudas summu no bankomāta kā atsauci uz Spānijas konstitūcijas 155.pantu, kuru Madride draud izmantot, lai Katalonijā, balstoties uz 1. oktobrī notikušo neatkarības referendumu, ieviestu tiešo pārvaldi. Savukārt citi no saviem kontiem izņēma 1714 eiro, kas arī ir neatkarības atbalstītājiem simbolisks skaitlis, jo cīņā pret dumpīgo reģionu tiesībām Spānijas karaļa Filipes V karaspēks 1714.gadā sagrāba Barselonu.
