Neapmierinātību ar Spānijas valdības centieniem ierobežot plānoto referendumu Katalonijā, kuru Madride ir aizliegusi, bet Spānijas konstitucionālā tiesa atzinusi par nelikumīgu, vēl ceturtdien pulcēja vairākus tūkstošus neatkarības atbalstītāju Barselonas ielās. Viņi galvenokārt pulcējās pie tiesas ēkas, kur gaidīšot, līdz visas 15 aizturētās Katalonijas amatpersonas tiks atbrīvotas.
Vairākas stundas protestētāji skandēja saukļus “Mēs balsosim” un “Sveika, demokrātija”, lai paustu savu neapmierinātību ar Madrides centieniem apturēt referendumu. Protesti sākās jau trešdien vakarā, kad vairāki demonstranti nakti pavadīja pie reģiona ekonomikas ministrijas, kamēr izmeklētāji veica kratīšanu. Vandaļi sabojāja izmeklētāju transportlīdzekļus, kā dēļ no rīta darbiniekiem nācās doties prom ar policijas eskortu.
Trešdien uz miermīlīgu mītiņu pie Katalonijas Ekonomikas ministrijas brīdī, kad notika Spānijas policijas reidi, ieradušies aptuveni 40 000 cilvēku.
Džunkerass ceturtdien paziņoja, ka starp amatpersonām, kuras aizturējusi Spānijas policija, puse ir no ekonomikas departamenta, tādējādi Madride ir piespiedusi mainīt spēles noteikumus. Aizturēto vidū ir ekonomikas valsts ministrs Džuzepe Marija Džuvē, kurš arestēts kopā ar vēl četrām ekonomikas departamenta augstām amatpersonām.
Tāpat Džunkerass paziņoja, ka referendums par Katalonijas neatkarību 1. oktobrī, ko lielākā daļa kataloņu vēlas, nevarēs notikt tādos apstākļos, kādos bija sākotnēji iecerēts.
Liels trieciens referenduma sarīkošanai ir arī Spānijas policija īstenotie reidi vairākas Katalonijas valdības ēkās – ekonomikas, iekšlietu, ārlietu, labklājības, telekomunikāciju un nodokļu departamentos. Kopumā trešdien notika 44 reidi. Vienā no tiem kādā nelielā pilsētā ziemeļos no Barselonas izdevās konfiscēt teju desmit miljonus referenduma biļetenu. Savukārt pirms trīs dienām policijai izdevās konfiscēt 45 000 aplokšņu, kas paredzētas paziņojumu izsūtīšanai par referendumu vēlētājiem.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs trešdien vēlu vakarā aicināja Katalonijas līderus pārtraukt situācijas tālāku eskalāciju. Tas notika brīdī, kad Barselonas ielās turpināja parādīties aizvien vairāk neatkarības atbalstītāju.
Madride ir arī ieviesusi ārkārtas stāvokli Katalonijas reģionā, tādējādi pārņemot kontroli pār autonomā reģiona finansēm. Kataloņu vicepremjers Džunkerass brīdināja, ka tas var novest pie reģiona "administrācijas sabrukuma".
Katalonijas reģionālās valdības līderis Karless Pudždemons paziņoja, ka Spānijas valdības izmantotās metodes nav pieņemamas un ir reģiona brīvības un demokrātijas ierobežošana. Viņš piebilda, ka Madride ir šķērsojusi visas sarkanās līnijas, vairāk tuvinoties autoritāriem režīmiem.
Tomēr Rahoja vadītā Spānijas valdība paliek pie sava, ka Katalonijas neatkarības referendums ir nelikumīgs, jo valsts konstitūcija aizliedz šāda referenduma sarīkošanu. Turklāt Spānijas konstitucionālā tiesa ir apturējusi Katalonijas valdības referenduma likumu, to atzīstot par nelikumīgu.
Lai arī Katalonijā īsti nepastāv vienprātība par reģiona autonomiju no Spānijas, tomēr lielākā daļa - 70 % - gribētu, lai referendums tiktu sarīkots, lai beidzot būtu skaidrība par šī reģiona turpmāko nākotni.
