Līdz Katalonijas neatkarības referendumam 1.oktobrī, kā to ieplānojuši tā organizētāji, atlikušas mazāk nekā trīs nedēļas. Spriedze aug. Spānijas centrālā valdība referendumu uzskata par nelikumīgu un sola darīt visu, lai tas nenotiku. Katalonijas separātiski noskaņotā reģionālā valdība tikmēr ir apņēmības pilna balsojumu sarīkot.
Spānijas prokuratūra trešdien, 13.septembrī, likusi sākt kriminālizmeklēšanu pret tiem Katalonijas reģiona pašvaldību mēriem, kas piekrituši sadarboties ar neatkarības referenduma organizatoriem un palīdzēt rīkot balsošanu. Saskaņā ar aģentūras AFP rīcībā nonākušu dokumentu Spānijas prokuratūra likusi šos mērus izsaukt uz tiesu kā lieciniekus, bet, ja viņi neierodas, tad likt tos aizturēt.
Katalonijas separātiski noskaņotā valdība ir lūgusi aptuveni 950 reģiona mēriem nodrošināt telpas balsošanas iecirkņiem. Līdz šim aicinājumam atsaukušās vairāk nekā 700 Katalonijas pašvaldības.
Otrdien Katalonijas prokuratūra arī uzdeva policijai konfiscēt vēlēšanu urnas, skrejlapas un jebkādus citus materiālus, ko varētu izmantot saistībā ar plānoto referendumu.
Pirms nedēļas Katalonijas reģionālais parlaments apstiprināja likumu par neatkarības referendumu. Separātiski noskaņotās valdības plāni paredz – ja 1.oktobra referendumā iedzīvotāji nobalsos par atdalīšanos no Spānijas, Katalonija pasludinās neatkarību divu dienu laikā. Bet, ja vairākums nobalsos pret atdalīšanos, rīkos jaunas reģionālās vēlēšanas.
Spānijas Konstitucionālā tiesa lēmusi, ka referendums ir nelikumīgs, bet Katalonijas separātiski noskaņotā valdība ir apņēmības pilna balsojumu rīkot tik un tā.
Spānijas premjera Marjano Rahoja valdība solījusi darīt visu, lai referendumu apturētu. Centrālas valdības nostāja ir – referendums nenotiks. Valdība arī argumentē, ka Spānijas konstitūcija nosaka – reģionālās valdības nevar rīkot neatkarības referendumu.
„Aicināšana uz neatkarības referendumu ir skaidra un nepieņemama nepakļaušanās mūsu demokrātiskajām institūcijām. Valdība tagad ir spiesta aizsargāt šo institūciju cieņu,” sacīja Rahojs.
Pirmdien Katalonijas lielākajā pilsētā Barselonā demonstrācijās, pieprasot reģiona neatkarību, piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku, Spānijas centrālajai valdībai paužot bažas par sociālās spriedzes pieaugumu reģionā.
Turīgais Katalonijas reģions, kas teritorijas ziņā ir divas reizes mazāks par Latviju, dod aptuveni piekto daļu Spānijas ekonomikas. Reģionā dzīvo 7,5 miljoni iedzīvotāju, kuriem ir sava valoda un savas tradīcijas, un tas jau tagad bauda ievērojamas autonomas pilnvaras. Aptaujas liecina, ka neatkarību atbalsta aptuveni 40% katalāņu, bet vairāk ir par palikšanu Spānijas sastāvā – aptuveni 50%. Vienlaikus lielākā daļa atbalsta referenduma rīkošanu kā tādu, lai jautājumam pieliktu punktu.
