Uzrunājot savas Tautas partijas atbalstītājus, Rahojs paziņoja, ka separātistu draudi ir destruktīvi, skumji un mokoši, un aicināja uzņēmumus turpināt darbu apgabalā, neraugoties uz nestabilo situāciju.
Rahojs arī aizstāvēja lēmumu atjaunot tiešo Madrides pārvaldi Katalonijā. Ārkārtējus pasākumus var īstenot tikai tad, ja nav citu iespēju, un tas tiekot darīts, lai apturētu pieaugošos uzbrukumus mierīgai līdzāspastāvēšanai.
Neraugoties uz centrālās valdības pūliņiem stabilizēt situāciju, tūkstošiem katalāņu nedēļas nogalē sarīkoja kārtējo protesta akciju un pieprasīja atbrīvot aizturētos neatkarības atbalstītāju līderus. Vietējās varas iestādes ziņo, ka akcijā piedalījās apmēram 750 000 cilvēku.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī, Katalonijas valdība sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par antikonstitucionālu un Spānijas vara vairākkārt šādu referendumu aizliedza. Teju četras nedēļas vēlāk Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Tas izraisīja asu reakciju no Madrides puses. Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, bet Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
