Sestdien demonstrācijā Barselonā piedalījās 750 tūkstoši cilvēki, liecina policijas aplēses. Reģiona neatkarību atbalstošo organizāciju rīkotais gājiens aizritēja zem saukļa „Brīvību politiskajiem ieslodzītajiem”. Protestētājiem bija plakāti arī ar tādiem uzrakstiem kā „Nost ar okupācijas varu!”
Patlaban aizturēti un ieslodzījumā atrodas astoņi Madrides atlaistās Katalonijas valdības bijušie ministri.
Viņus grasās tiesāt par tādām apsūdzībām kā musināšana, sacelšanās un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšana. Aizturēti arī divi prominenti reģiona neatkarības aktīvisti. Līdzīgas apsūdzības draud vēl sešām atlaistās Katalonijas valdības amatpersonām, taču tiesa tās šonedēļ atbrīvoja pret drošības naudu. Tostarp Katalonijas parlamenta bijušo spīkeri pēc tam, kad viņas atbalstītāji bija iemaksājuši 150 tūkstošu eiro drošības naudu.
Tikmēr Madrides atlaistais Katalonijas valdības līderis Karless Pudždemons, līdz ar vēl četriem bijušajiem ministriem, devušies uz Beļģiju, kur atrodas joprojām. Drīzumā Beļģijas tiesa lems, vai viņus izdot atpakaļ Spānijai pēc tam, kad Madride izdeva Eiropas aresta orderi. Pudžemons atrašanos Beļģijā pamato ar bažām, ka Spānijā viņam varētu nebūt garantēta taisnīga tiesa.
Politiskā krīze ar pilnu sparu uzliesmoja oktobrī pēc tam, kad Katalonijas separātiski noskaņotā valdība sarīkoja neatkarības referendumu, ko Spānijas tiesas bija aizliegušas kā konstitūciju pārkāpjošu.
Vēlāk Katalonijas parlaments deklarēja neatkarību, bet Spānijas valdība atbildēja, atlaižot gan reģiona valdību, gan parlamentu, pārņemot tiešu kontroli pār reģionu un Katalonijā izsludinot ārkārtas vēlēšanas 21.decembrī.
Divas nedēļas pēc Katalonijas autonomā statusa apturēšanas svētdien Barselonā ierodas Spānijas premjerministrs Rahojs, kurš pirms nākammēnes gaidāmajām ārkārtas reģionālajām vēlēšanām piedalīsies viņa vadītās Tautas partijas sanāksmē un uzrunās priekšvēlēšanu kampaņā vienā no Barselonas viesnīcām.
Rahojam Barselonā nav paredzēta publiska uzstāšanās.
Iepriekšējās Katalonijas vēlēšanās 2015.gadā Rahoja Tautas partija palika piektajā vietā iegūstot 8,5 procentus balsu. Aptaujas pirms vēlēšanām pagaidām liecina, ka uzvarēt varētu reģiona neatkarību atbalstošā partija Katalonijas Kreisie republikāņi. Vienlaikus aptaujas gan arī rāda, uz Katalonijas neatkarību noskaņoto partiju koalīcija varētu zaudēt vairākumu parlamentā, tomēr atbalsts abām nometnēm ir ļoti līdzīgs.
