Anna Gabriela ir viena no redzamākajām Katalonijas neatkarības kustības līderēm. Bijusī Katalonijas reģionālā parlamenta deputāte ir populārākā separātiski noskaņotās galēji kreisās partijas „Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) locekle. Viņa pazīstama ar kaismīgām runām, iestājoties par Spānijas reģiona neatkarību.
Trešdien, 21.februārī, viņai bija jāstājas Spānijas Austākās tiesas priekšā Madridē saistībā ar viņas lomu neatkarības referenduma rīkošanā aizvadītā gada rudenī, pēc kura Spānijas centrālā valdība atlaida reģionālo parlamentu un sarīkoja ārkārtas vēlēšanās. Tomēr dienu pirms stāšanās tiesneša priekšā Gabriela otrdien, 20.februārī, aizbēga uz Šveici. Tur politiķe paziņoja, ka nolēmusi pamest Spāniju, jo tā ir politiska prāva un tur viņa nevar cerēt uz taisnīgu tiesu,
piebilstot, ka neatkarības kustībai būs noderīgāka „brīvībā, nevis aiz restēm”.
Intervijā Šveices laikrakstam “Le Temps” Gabriela situāciju Katalonijā salīdzināja ar Turcijā izvērstajām represijām pēc tur notikušā apvērsuma mēģinājuma. Politiķe paziņoja, ka ir gatava Šveicē lūgt politisko patvērumu.
Trešdien Spānijas tiesa izdeva Gabrielas apcietināšanas orderi. Apcietināšanas orderis gan attiecas tikai uz Spānijas teritoriju, aģentūrai AFP norādīja tiesā. Prokurori tiesu bija lūguši izdot orderi un pieprasīt Šveicei Gabrielu izdot.
Šveices Tieslietu ministrija iepriekš bija norādīja, ka Alpu valsts neizdod personas, ja apsūdzības ir politiskas. Tomēr Šveice uzsvēra, ka pieprasījuma gadījumā lūgums tiks rūpīgi izvērtēts.
KONTEKSTS:
Gabriela ir kļuvusi par vēl vienu Katalonijas neatkarības kustības līderi, kas pēc neizdošanās atdalīt reģionu no Spānijas devusies trimdā uz ārvalstīm. Bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons līdz ar četriem bijušiem reģiona ministriem joprojām atrodas Beļģijā. Savukārt pirmstiesas apcietinājumā Spānijā atrodas četri citi neatkarības kustības līderi, starp kuriem bijušais Katalonijas vicepremjers Oriols Džunkerass.
Pēc neatkarības referenduma Spānijas valdība pārņēma tiešu kontroli pār autonomo reģionu, un tā joprojām ir spēkā. Decembrī notika ārkārtas Katalonijas vēlēšanas, kurās nelielu variākumu reģionālajā parlamentā saglabāja neatkarību atbalstošie politiskie spēki.
Tomēr jauno Katalonijas valdību joprojām nav izdevies izveidot. Separātiski noskaņoto partiju koalīcija par reģiona līderi vēlējas atkārtoti nozīmēt Pudždemonu. Taču saskaņā ar likumu viņam būtu jābūt personīgi klātesošam apstiprināšanas balsojumā Katalonijas parlamentā, bet, Pudždemonam atgriežoties Spānijā, viņam draudētu arests.
