Dienas notikumu apskats

Britu valdība pēc «Brexit» varētu ierobežot darbaspēka imigrāciju no ES

Dienas notikumu apskats

Ar tribīņu pārbūvi sāksies Daugavas stadiona atjaunošana Dziesmu un deju svētkiem

Spānijā sola celt apsūdzības pret Katalonijas parlamenta līderiem par referendumu

Spānijā sola celt apsūdzības pret Katalonijas parlamenta līderiem par neatkarības referendumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Spānijas Valsts prokuratūra sola, ka tiks celtas kriminālapsūdzības pret Katalonijas parlamenta locekļiem, kuri trešdien, 6.septembrī, atbalstīja ieceri 1.oktobrī rīkot referendumu par neatkarību no Spānijas. Arī Spānijas valdība balsojumu uzskata par nelikumīgu. Tikmēr Katalonijas valdība paudusi, ka tai tiekot likti šķēršļi, lai īstenotu tiesības, kas reģionam un tā cilvēkiem jau tāpat pienākas.  

Spānijas valsts ģenerālprokurors Žozē Manuels Maza, kuru šim amatam izvirzīja premjerministrs Marjano Rahojs, paziņoja, ka tiks izvirzītas ne tikai apsūdzības Katalonijas parlamenta līderiem, bet visi dokumenti saistībā ar balsojumu tiks konfiscēti.

Tāpat ģenerālprokurors lūdzis Spānijas drošības iestādēm, to skaitā Katalonijas policijai, izmeklēt Katalonijas valdības sagatavotos pasākumus referenduma rīkošanai, kā arī visus materiālus, kas saistīti ar referendumu.

Spānijas premjerministrs Katalonijas reģiona līderu rīcību, apstiprinot neatkarības referendumu, nosaucis par „neiedomājumu nepaklausību”.

Rahojs uzsvēra, ka Spānijas valdība pieprasīs konstitucionālajai tiesa anulēt Katalonijas likumu par referenduma rīkošanu. Premjerministrs arī norādīja, ka visas reģionā ietilpstošās pašvaldības ir brīdinātas, ka tām ir pienākums kavēt un citādi bloķēt pasākumus, kas saistīti ar referenduma īstenošanu.

Tikmēr Katalonijas valdība Madrides centienus nosaukusi par "slēptu aplenkuma stāvokli", ko Spānijas centrālā valdība uzsākusi pēc tam, kad valsts prokurors paziņojis, ka Katalonijas reģiona līderiem tiks izvirzītas apsūdzībās.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Jordi Turulls uzsvēris, ka Spānijas centrālas varas centieni neietekmēs kataloņu izstrādāto valdības projektu. Turklāt pēc apsūdzībām, kas ir netieši centieni ierobežot referenduma sarīkošanu, Katalonijas reģiona politiķi izjūt pienākumu vēl vairāk aizstāvēt savas pamattiesības.

Katalonijas reģionālais parlaments likumu par neatkarības referenduma rīkošanu no Spānijas pieņēma ceturtdien. To atbalstīja 72 deputāti, bet 11 atturējās. Savukārt deputāti, kas bija pret Katalonijas neatkarību, pirms šī balsojuma atstāja parlamenta sēžu zāli.

Jau īsi pirms balsojuma par referenduma likumu Spānijas valdība lūdza konstitucionālo tiesu bloķēt šo balsojumu, apšaubot Katalonijā notikušā balsojuma likumību, jo nav notikušas pienācīgas debates. Jau gada sākumā, februārī Spānijas konstitucionālā tiesa lēma - ja šāds balsojums tiktu īstenots, tad tas būtu atzīstams par pretkonstitucionālu.

Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons nedēļas sākumā sacīja, ka pēc referenduma, ja tauta nobalsos par atdalīšanos no Spānijas, Katalonija pasludinās neatkarību pāris dienu laikā. Turpretī, ja to neatbalstīs un vairākums nobalsos „nē”, tiks rīkotas jaunas reģionālās vēlēšanas.

Neatkarības atbalstītāji autonomā Katalonijas apgabala parlamentā pašlaik ir vairākumā, un neatkarību atbalsta liela daļa reģiona iedzīvotāju. Astoņi no desmit Katalonijas iedzīvotājiem uzskata, ka reģionam ir tiesības uz referenduma rīkošanu. Neatkarības atbalstītāji vaino Madridi no bagātās Katalonijas iekasēto nodokļu negodīgā sadalīšanā un izceļ reģiona atšķirīgo nacionālo identitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti