Protesti Barselonas ielās pārauga sadursmēs. Lidojoši metāla krēsli nav ierasts skats Spānijas nacionālajos svētkos. Nedz arī Katalonijas separātistu karoga dedzināšana.
Tradicionāli šajā dienā spāņi svin valsts vienotību, bet šoreiz tā iezīmē arvien lielākas plaisas starp Katalonijas neatkarības atbalstītājiem un tās pretiniekiem. Kamēr vieni prasa Katalonijas līdera atkāpšanos no amata par konstitūcijas pārkāpšanu, otri norāda uz referendumā pausto tautas gribu. Daudziem tā ir iespēja beidzot skaļi paust savu viedokli.
“Kataloņi, kas negrib neatkarību, piedzīvojuši spiedienu 30 gadus. Katalonijas valdība mums ilgstoši centās iestāstīt, ka spāņu karogs ir fašistisks. Šodien mēs varam pacelt Spānijas karogu bez apgrūtinājuma. Šodien mēs sakām – mums patīk gan kataloņu, gan spāņu karogs, un tā nav problēma,” uzsvēra viena no protestu dalībniecēm, Barselonas iedzīvotāja Marija.
Tikmēr Madridē noskaņojums pavisam cits - daudzviet izkārti Spānijas karogi un notikusi militārā parāde. Tajā neiztika arī bez traģēdijas - pēc parādes avarējis Spānijas iznīcinātājs “Eurofighter”, kura pilots gājis bojā. Parādi vēroja Spānijas karaliskā ģimene, kas aicināja spāņus būt vienotiem.
Spānijas karalis Felipe VII kritizējis Katalonijas reģionālo valdību un paudis, ka Madridei jāsargā konstitucionālā kārtība. Madride aizvien gaida Katalonijas atbildi par to, vai tikusi pasludināta reģiona neatkarība. Tādā gadījumā centrālā valdība patur tiesības atcelt reģiona autonomiju, kas varētu vēl vairāk saasināt jau tā saspīlēto politisko situāciju.
Jau ziņots, ka 10.oktobrī vakarā Katalonijas līderis Karless Pudždemons paziņoja, ka pēc 1. oktobra referenduma Katalonija ir pelnījusi neatkarību. Tādēļ reģionālās valdības ministri un parlamenta priekšsēdētāja parakstīja neatkarības deklarāciju. Tomēr tās darbība uzreiz tika apturēta, lai dotu laiku sarunām ar Madridi.
