Šāda konstitūcijas norma Spānijā tiks izmantota pirmo reizi kopš demokrātijas atjaunošanas pirms gandrīz 40 gadiem. Šodien notikušo Spānijas valdības sēdi ar bažām gaidīja Katalonijas iedzīvotāji. Lēmums par autonomijas atcelšanu sagaidīts dalītām jūtām – vieniem tas izsaucis sašutumu, bet citi baidās, ka Madride neļaus sarīkot brīvas vēlēšanas.
“Rahoja piedāvājums ir pilnīgas muļķības. Viņi sauc to par demokrātiju, taču to nepielieto darbībā. Viņiem tā ir jāizmanto, nevis jāspēlē politiska spēle ar mums melnajā sarakstā,” stāsta Barselonas iedzīvotāja Antonija Martinesa.
Tiesa, ne visi vietējie iedzīvotāji bija noskaņoti pret Madrides valdības lēmumu. Daži cilvēki pauda atbalstu šim lēmumam sakot, ka šajā situācijā vainojama ir Katalonijas valdība, kas ir pārkāpusi likumu. Tiesa, arī Spānijas valdībai ir jāuzņemas atbildība šajā situācijā un jāļauj notikt patiesi demokrātiskām vēlēšanām.
“Es domāju, ka Madride vienkārši vēlas padarīt par nevēlamām atsevišķas partijas, kurām nepatīk esošā lietu kārtība. Ja tas tā tik tiešām ir, situācija būs ļoti bēdīga. Mums ir nepieciešamas brīvas vēlēšanas, kurās varam izteikt savu gribu,” teica Rūdolfs Kolkusins.
Tagad ne tikai Spānijā, bet arī visā Eiropā tiek gaidīts Katalonijas reģionālā premjerministra Karlesa Pudždemona atbildes gājiens. Viņš iepriekš brīdinājis, ka Madrides mēģinājums apturēt reģiona autonomiju beigsies ar vienpusējas neatkarības pasludināšanu.
Katalāņu separātistu organizācijas pēc Spānijas premjerministra paziņojuma jau pieprasījušas Pudždemonam nekavējoties pasludināt reģiona neatkarību. Tam jānotiek, balstoties uz oktobra sākumā notikušo referendumu, kurā vairāk nekā 90% dalībnieku nobalsoja par neatkarību.
Pirmā reakcija uz Rahoja paziņojumu Barselonā bija katlu un pannu šķindināšana, kā arī taurēšana ar automašīnu signāltaurēm. Sagaidāms, ka pilsētas ielās tiks pieredzētas kārtējās protesta akcijas. Madrides valdības lēmums varētu mudināt iziet ielās vēl lielākam skaitam katalāņu.
Kā ziņots, Spānijas valdība sestdien, 21.oktobrī, paziņojusi, ka atlaidīs Katalonijas valdību un šajā reģionā izsludinās jaunas vēlēšanas.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pēc kabineta ārkārtas sēdes paziņojis, ka viņa valdībai neesot atlikusi cita izvēle pēc tam, kad Katalonijas valdība "vienpusēji, pretēji likumam un mēģinot izraisīt konfrontāciju" noturējusi centrālās valdības aizliegto neatkarības referendumu.
Gala lēmums šajā jautājumā vēl ir jāpieņem Spānijas parlamenta augšpalātai – Senātam. Tomēr tā kā Rahojam ir izdevies vienoties ar lielākajām opozīcijas partijām, ir sagaidāms, ka vairums deputātu atbalstīs valdības priekšlikumu. Balsojums Senātā, visticamāk, notiks 27. oktobrī.
Tā kā esošajai Katalonijas valdībai vēl ir aptuveni nedēļa, ir sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā tiks sarīkots balsojums par neatkarības pasludināšanu. Šādi reģionālā parlamenta deputāti vēlas piešķirt lielāku juridisko spēku 1. oktobra referendumam.
Saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem nobalsojušo Katalonijas neatkarības referendumā atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Bet 1. oktobrī notikušajā neatkarības referendumā piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo – liela daļa kataloniešu, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.
18.oktobrī Spānija piedraudēja Katalonijai atņemt tās reģionālās autonomijas statusu, ja tā neatteiksies no prasības pēc neatkarības.
