Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Spānijas varasiestādes ir atteikušās no ieceres notiesāt Pudždemonu par sazvērestības un sacelšanās organizēšanu, korupciju un nepakļaušanos pavēlēm. Visas šīs apsūdzības joprojām ir spēkā, un, ja Pudždemons un viņa atlaistā kabineta ministri atgriezīsies Spānijā, viņi, visticamāk, uzreiz tiks aizturēti.
Spānijas Augstākā tiesa pamatoja savu lēmumu ar diviem pamatapsvērumiem. Pirmkārt, atlaistās valdības locekļi esot izteikuši vēlmi atgriezties Katalonijā, jo viņi kandidē 21. decembrī gaidāmajās reģionālā parlamenta vēlēšanās. Otrkārt, Spānijas varasiestādes domā, ka bez Beļģijas tiesas iesaistes Pudžemona un viņa sabiedroto izdošanas procesā viņus būs vieglāk notiesāt.
Pieci atlaistās Katalonijas valdības locekļi jau aptuveni mēnesi atrodas Beļģijā. Tiesai Briselē 14. decembrī bija jālemj par viņu izdošanu. Tomēr tagad tas vairs nav nepieciešams.
Problēma slēpjas tajā, ka Beļģijas krimināllikumā nav panta par dumpja organizēšanu.
Tādēļ izdošanas gadījumā Spānija nevarētu tiesāt bijušos valdības locekļus par šo smagāko apsūdzību, jo Beļģijas tiesa turpinātu uzraudzīt procesu.
Pudždemona beļģu advokāts ir sacījis, ka viņa klients pagaidām tik un tā paliks Briselē.
Negaidītais pavērsiens notika dienu pēc tam, kad no pirmstiesas apcietinājuma tika atbrīvoti seši no astoņiem bijušajiem Katalonijas ministriem. Savukārt vicepremjers Oriols Džunkerass un iekšlietu ministrs Džoakims Forns joprojām paliek cietumā.
Lai arī Barselonas domes priekšsēdētāja Ada Kolau neatbalstīja vienpusējo neatkarības pasludināšanu, viņa tik un tā nodēvēja valdības locekļu arestu par uzbrukumu demokrātijai.
“Mēs sastopamies ar juridiskiem absurdiem, kas jaunāko laiku vēsturē nav pieredzēti Eiropas demokrātijās. Nav nekādu šaubu, ka tā ir ārkārtīgi nopietna un smaga politiskā kļūda, kas attālina mūs no jebkāda risinājuma un nostāda mūs uz slidenā autoritārisma ceļa,” pauda Kolau.
“Šo lēmumu var izskaidrot tikai kā atriebību ar mērķi pazemot Katalonijas varasiestādes un to likumīgos pārstāvjus,” sacīja Kolau.
Spānijas Senāts deva piekrišanu Katalonijas valdības un reģionālā parlamenta atlaišanai pēc 1. oktobra neatkarības referenduma sarīkošanas un neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Reģionā šobrīd ir ieviesta tiešā centrālās valdības pārvalde. Spānijas premjers Mariano Rahojs ir solījis, ka pēc decembra beigās paredzētajām reģionālajām vēlēšanām Katalonijas pašpārvalde tiks atjaunota.
