Sofijā oficiāli atklāj Bulgārijas prezidentūru ES

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā oficiāli atklāj Bulgārijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES). Kā ierasts, prezidējošo valsti apciemos ES institūciju līderi un Eiropas komisāru delegācija. Bulgārijai šī ir pirmā prezidentūra valsts vēsturē, tādēļ šo dienu tā izmantos, lai īpaši iepazīstinātu viesus ar savu kultūru un tradīcijām.

Bulgārijas prezidentūras ES svinīgais atklāšanas koncerts norisināsies Sofijas Nacionālajā teātrī. Kā ziņo mediji, tajā skanēs gan bulgāru tautas mūzika, gan baznīcu dziedājumi, gan pavisam modernas kompozīcijas.

Bet pasākumu tradicionāli atklās ar nacionālo himnu, ko tāpat kā ES himnu jeb „Odu priekam” izpildīs Nacionālā radio bērnu koris. Uzrunas sacīs visu trīs ES galveno institūciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un ES Padomes – vadītāji, kā arī Bulgārijas augstākās amatpersonas.

Šādi atklāšanas koncerti, ko parasti translē arī prezidentūras valsts nacionālā televīzija un radio, ir ierasti. Un parasti zemes, kuras prezidentūru pilda pirmo reizi, tiem gatavojas ar īpašu rūpību.

Bulgārijas Centrālā banka ir laidusi klajā īpašo monētu, lai iemūžinātu šo notikumu. Citādi, visticamāk, līdzīgi kā arī citu valstu prezidentūrās Bulgārijas iedzīvotāji, kuri nav tieši iesaistīti, šo notikumu nekā īpaši ikdienā neizjutīs. Tiesa, būs satiksmes ierobežojumi, piemēram šodien, kad valstī ieradīsies delegācijas no Briseles.

Saistībā ar valsts prezidentūru ir pastiprināti drošības pasākumi pie galvenajām norišu vietām. Sofijā daudzviet redzams prezidentūras logo.

Bulgārijas prezidentūras mērķi

Bulgārija turpinās iesākto un ienāks ar jaunām idejām. Bulgārijas prezidentūras ES ministre Liljana Pavlova nosauca četrus galvenos punktus. 

  1. Jaunu cilvēku nākotne, kas, kā sacīja ministre, ir ES kapitāls. To uzsvērs, pievēršoties diskusijām par ES daudzgadu budžetu, par kuru diskusijas sāksies jau tagad. Budžets spēkā stāsies pēc 2020. gada, taču sarunas parasti sākas laikus, un arī Bulgārijas prezidentūrai tās nāksies vadīt;
  2. ES drošība un stabilitāte, ņemot vērā migrācijas lietas. Pati Bulgārija ir ES robežvalsts, jo tai ir plaša robeža ar Turciju. Kā sacīja ministre, pēdējā laikā esot izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Turciju, un pašlaik neviens cilvēks bez vajadzīgajiem dokumentiem nav šķērsojis šo robežu, jo Turcija savā pusē strādā aktīvi. Bulgārija vēloties dalīties ar šo savu pieredzi.

"Jau četras prezidentūras jeb divus gadus kopumā notiek sarunas par to, kā uzlabot Dublinas nosacījumus, kas paredz, ka tai valstij, kurā lūdz patvērumu, ir jāuzņemas atbildība par šo patvēruma lūdzēju. Līdz ar to Itālijai un Grieķijai veidojas vislielākā slodze un pagaidām risinājumu nav,” norādīja ministre Pavlova.

Viņa sacīja, ka Bulgārija ir apņēmības pilna panākt risinājumu. Bulgārija neesot par piespiedu bēgļu un patvēruma lūdzēju pārvietošanu, jo prakse pierādot, ka no dažām valstīm cilvēki tik un tā aizbēg. Tieši tas esot arī Bulgārijas gadījums, kad no 30 gadījumiem 27 cilvēki Bulgāriju ir pametuši, tāpēc Bulgārija drīzāk ir par brīvprātīgu valstu iesaistīšanos.

"Cilvēki nevēlas palikt Bulgārijā, viņi gribas doties uz Austriju un Vāciju," norādīja premjerministrs Boiko Borisovs. Šajā ziņā Bulgārija ļoti cieši sadarbojoties ar Austriju un ar jauno Austrijas premjerministru Sebastianu Kurcu, ar kuru arī šodien tūdaļ pēc tikšanās ar starptautiskajiem žurnālistiem Bulgārijas premjerministram bija sazvanīšanās.

      3. Bulgārijas prezidentūras iecere – Rietumu Balkāni. Ministre Pavlova uzsvēra, ka ilgu laiku šo jautājumu dalībvalstis nav vēlējušās izcelt, bet, tā kā Bulgārija pati ir šajā reģionā, tad jūt atbildību izcelt šo tēmu. 17. maijā būs Rietumu Balkānu samits, kurš, kā uzsvēra ministre, nebūs paplašināšanās samits. Taču tajā sagaida, ka dalībvalstis dos šīm sešām valstīm (Albānijai, Bosnijai-Hercogovinai, Maķedonijai, Serbijai, Melnkalnei, Kosovai) skaidru ES perspektīvu;

       4. Bulgārija ir ļoti ieinteresēta un gatava turpināt Igaunijas, iepriekšējās prezidentūras Eiropas Savienībā, iesākto digitālo dienas kārtību un turpināt to iedzīvināt ES likumos.

Problēmas – korupcija un noziedzība

Bulgārijai ir daudz problēmu saistībā ar sliktajiem korupcijas rādītājiem un augsto noziedzību. Arī īsi pirms prezidentūras sākuma valsti ir satricinājušas slepkavības. Seši cilvēki nogalināti Jaunā gada svinību laikā dažus kilometrus no galvaspilsētās un pirms dažām dienām noslepkavots arī valstī pazīstams un valdošajai partijai tuvu stāvošs uzņēmējs Petars Hristovs.

Šo noziegumu saista ar viņa nodomu atklāt liela noziedzīga grupējuma darījumus, bet vēl decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem, Sofijas vescpilsētā sašauta un joprojām kritiskā stāvoklī atrodas ietekmīga nodokļu dienesta persona. Tas ļoti satraucis arī atbildīgos par Bulgārijas prezidentūru. Valsts prezidents Rumens Radevs ir izsaucis Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu situāciju.

Premjerministrs Borisovs ceturtdien, 11.janvārī, starptautiskajiem žurnālistiem norādīja, ka šie notikumi ir satraucoši un notiek izmeklēšana. Taču viņš uzsvēra, ka līdzīgas lietas katru dienu notiek arī citās ES dalībvalstīs un ASV, piemēram, tādēļ nevajadzētu Bulgārijai šajā ziņā uzlikt zīmogu.

Bulgārija ES prezidējošā valsts būs pusgadu, un tās uzdevumos būs gan imigrācija, gan "Brexit" sarunas, gan daudzi citu ES būtiski jautājumi. Bulgārija arī ir solījusi īpaši pievērsties bloka paplašināšanās lietām un attiecībām ar Balkānu zemēm.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti