Saskaņā ar jaunākajiem sabiedriskās domas pētījumu datiem atbalsts kancleres Angelas Merkeles vadītajam politiskajam spēkam nav mainījies, un par to gatavojas balsot 36% vēlētāju.
Nedaudz samazinājies lielākās opozīcijas partijas – sociāldemokātu – reitings, un viņus patlaban atbalsta 21,5% iedzīvotāju. Trešo vietu ar 11% reitingu saglabā labējā pretimigrācijas partija “Alternatīva Vācijai”.
Sociologi norāda, ka eiroskeptiski noskaņotajiem politiķiem ir lieliska iespēja pirmo reizi iegūt deputātu vietas Bundestāgā un tā var kļūt arī par lielāko opozīcijas spēku.
Šāds spēku samērs var izveidoties, ja Kristīgo demokrātu apvienība un viņu tradicionālie sabiedrotie – liberālā Brīvo demokrātu partija, neiegūs absolūto balsu vairākumu parlamentā un Angelai Merkelei atkārtoti nāksies veidot tā dēvēto lielo koalīciju ar sociāldemokrātiem.
Ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda viedokli, ka Vācijā pēc Bundestāga vēlēšanām ir iespējamas divas koalīcijas un abos gadījumos kancleres amatā būtu Merkele.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Eiropas lietu eksperts Aldis Austers intervijā Latvijas Radio pauda viedokli: "Merkeles [partijas] uzvara ir ļoti droša. Ja vien nenotiks kāda ārkārtēja katastrofa, tad viņa kļūs par nākošo kancleri jau ceturto reizi."
Austers norādīja, ka iespējamas vairākas koalīcijas, taču loģiskākais šķiet pašreizējais koalīcijas modelis. Tiesa, pašreizējie koalīcijas partneri īsti nav ieinteresēti sadarbībā, galvenokārt "mazākuma partneris" - sociāldemokrāti, kam ir grūti izcelt savu pienesumu valdības darbā. Līdz ar to viņi vēlēšanās zaudē arvien vairāk vēlētāju.
Taču Merkeles palikšana kancleres amatā būtu ļoti labas ziņas Latvijai. "Jo tas tomēr nozīmē politikas turpinājumu - tādas politikas, kas ir atbildīga politika. (..)
Attiecībā uz procesiem Eiropā, protams, ciešāka Eiropas integrācija ir mūsu interesēs, jo tomēr mēs esam maza ekonomika (..)," sacīja Austers.
