Mēs nesniedzamies pēc eksāmenu rezultātiem, bet gādājam par skolēnu labsajūtu – tā Somijas skolu sistēmas īpatnību skaidro tās pārstāvji. Kaut gan pēdējos gados Somijas skolēnu zināšanas pēc starptautiskā PISA pētījuma novērtējuma krīt, šīs ziemeļvalsts skolu sistēma joprojām izpelnās ekspertu atzinumu. Tās galvenā iezīme – decentralizācija un brīvība.
- Stunda ar daudziem priekšmetiem vienlaikus
- Bez pārbaudēm un inspekcijas
- Ļauj skolēniem pašiem rast risinājumu
Somija līdzās piecām Āzijas valstīm un Igaunijai atrodas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šogad maijā publiskotā globālā skolu reitinga augšgalā. Tas veidots, skrupulozi izpētot 15-gadīgu skolēnu zināšanas matemātikā un dabaszinībās.
Uzskatāmo Āzijas fenomenu gan nereti kritizē, jo labie rezultāti panākti ar nežēlīgu mācību slodzi. Tikmēr Somija pierādījusi, ka izcilus rezultātus var panākt teju ar pretējo – ļaujot vaļu bērnu izdomai un vēlmēm.
Kaut gan pēdējos gados Somijas skolēnu zināšanu līmenis pēc starptautiskajiem pētījumiem krīt, izpētīt viņu izglītības sistēmas fenomenu joprojām ierodas žurnālisti un izglītības speciālisti no daudzām valstīm.
Turklāt Somijā skolās ir arī zema nevienlīdzība, jo izglītības līmenis ir augsts visās skolās. To nodrošina izcili skolotāji, jo studēt un strādāt par skolotājiem var tikai labākie vidusskolu beidzēji, izturot lielu konkursu. Līdz ar to vairumā skolu vienuviet mācās gan trūcīgie, gan turīgie.
Salīdzinājumam – 2006.gadā Somijā turīgo un izglītoto vecāku bērni vienuviet mācījās 88% skolu, 2012.gadā – 83%. Latvijā šis rādītājs no 75% nokrities uz 55%, un tā ir straujākā noslāņošanās starp Baltijas jūras reģiona valstīm. Sekas ir izglītības kvalitātes kritums.
Stunda ar daudziem priekšmetiem vienlaikus
Helsinku Ressu pamatskolas 2.klases skolēni studē dažādus ēdienus. Klase sadalīta grupās un katrai ir jāpēta tukšās pakas no piena, margarīna, putrām. Uz pakas jāatrod dažāda informācija, jāpēta marķējums, jāapraksta pašu izdomātais dzēriens. Viss jāpieraksta. “Stundas ietvaros viņi mazliet palasa, tad – uzzīmē, tad paraksta – šajā stundā mēs “iepinam” daudzus priekšmetus,” skaidro 2.klases skolotāja Anna-Stīna Tuovinena.
“Man visvairāk patika izdomāt savu dzērienu un uzzīmēt iepakojumu. Mūsu sastāvdaļas ir ziloņa zobi, apelsīnu sula, šokolādes saldējums un D vitamīns,” stāsta 2.klases skolnieks. Cits skolnieks papildina: “Mums jāsarindo produkti pēc tā, kuram visvairāk tauku. Bet vairāk patika uzdevums, kur datorā bija jāmeklē informācija.”
Šādi izskatās tā sauktās “Fenomenu izglītības” modelis, ko ar nākamo gadu ieviesīs visās Somijas skolās, bet pašlaik vairākās izmēģina.
Reforma paredz, ka katrai klasei vairāku nedēļu garumā notiek multidisciplinārās stundas. Skolēni pēta kādu tematu vai parādību, pielietojot pārējos priekšmetos iegūtas zināšanas.
Kā tieši pētīt un kādus aspektus izvēlēties, izdomā paši skolēni konkrētas tēmas ietvaros. “Klasē stāvēja tukšas kastes, un daži bērni lūdza atļauju no vienas uzmeistarot kravas auto. Es prasīju – bet kā tas saistās ar mūsu tematu – “ēdiens”. Skolēni izdomāja – auto taču nepieciešams, lai maizi aizvestu no ceptuves līdz veikalam. Tad mēs visi kopīgi izdomājām, ka pētīsim maizes “ceļu”. Bērniem bija grāmatās jāatrod, kas vēl vajadzīgs maizes ražošanai un ko var izveidot no kastēm. Piemēram, traktoru vai cepeškrāsni,” skaidro skolotāja Tuovinena. Piemēram, 4.klasei matemātikas stundā ir uzdevums par došanos uz veikalu - ir budžets un jāsaprot, cik jānopērk, lai pietiktu.
Viens no “Fenomenu izglītības” mērķiem ir ieinteresēt skolēnus mācībās, demonstrēt, ka aiz skolas sola iegaumētais nav tikai teorija un formulas, un iemācīt pielietot jaunās zināšanas praksē. Tāpat skolēni ļoti agri apgūst sadarbības un kolektīvā darba prasmes. “Pasaule mainās, un mēs daudz domājām par to, kā mūsu izglītības sistēmu pielāgot šīm izmaiņām. Bērni, kas tagad uzsāk skolas gaitas, būs daļa no darba tirgus vēl 2070.gadā. Mēs sapratām, ka mūsdienu pasaules cilvēkam svarīgi iemācīties pašam strādāt ar informāciju, to meklēt, sadarboties ar citiem un būt patstāvīgam, pašam plānot savu darbu. Uz šo īpašību attīstību ir virzīta šī reforma,” stāsta Somijas izglītības padomes departamenta direktore Irmeli Halinena.
Bez pārbaudēm un inspekcijas
Arī pirms reformas Somijas skolu izglītības sistēma izskatās neierasti. Tās galvenā īpašība ir brīvība gan skolēniem, gan skolotājiem. Pārtraukumi starp stundām – vismaz 15 minūtes, lai pēc tam vieglāk koncentrēties. Līdz pat septītajai klasei skolotājiem nav pienākuma likt atzīmes, drīkst bērna sniegumu vērtēt arī aprakstošā veidā.
Valsts izglītības vadlīnijas ir ļoti aptuvenas un bieži tikai norāda virzienu un vērtības. Turklāt valsts skolu darbu nekontrolē – skolu pārbaudes vai inspekcijas te vienkārši nepastāv.
“Mēs nevis kontrolējam skolas, bet atbalstām tās. Mums izdevās izveidot abpusējās uzticības atmosfēru. Mēs uzticamies skolotājiem, ka viņi dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Skolotāji uztic mums izveidot izglītības vadlīnijas un reformas, kas izstrādātas kopā ar skolotājiem un pašvaldībām. Mūsu sistēma balstās uz sadarbību un uzticību, nevis kontroli. Mūsu mērķis ir ne tikai skolēnu nākotne, bet arī viņu labklājība un laime tagad, vai viņi jūtas labi, komfortabli skolā,” stāsta Irmeli Halinena.
Somijā nav arī valsts eksāmenu un pārbaužu un kontroldarbu. 12 skolas gadu laikā Somijas skolēni nokārto tikai vienu, tā saukto “matrikulācijas” eksāmenu. Tas ļauj skolām un pašvaldībām pašām lemt, ar kādām metodēm un cik ātri skolot bērnus, turklāt mazina stresu. “Daudzās valstīs sistēma ir uzbūvēta, lai strādātu efektīvi. Tas nozīmē, ka mērķis ir uztrenēt skolēnus labi kārtot daudzus testus un eksāmenus. Mēs Somijā tiecāmies nevis pēc efektivitātes, bet pēc profesionālisma,” saka HelsinkuUuniversitātes Skolotāju izglītības departamenta dekāns Jari Lavonens.
Ļauj skolēniem pašiem rast risinājumu
To, kā Somijas skolotāji šo brīvību pasniegt pēc pašu sistēmas izmanto, vislabāk demonstrē fizikas un matemātikas skolotājs Pekka Peura. Pats viņš sevi sauc par skolotāju, kas nepasniedz. Semestra sākumā Pekka uzdod visus semestra laikā izpildāmus uzdevumus un pārējo atstāj skolēnu ziņā. Stundas laikā skolēni paši pēta materiālu, lasa teoriju, savā starpā konsultējas, bet Pekka – piepalīdz, atbild uz jautājumiem, konsultē. Skolotājs norāda, ka apķērīgākie skolēni tiek galā ar uzdevumiem ātri, saņem papildu darbus un negarlaikojas, bet lēnākiem ir laiks visu izprast pēc pašu tempa. Kontroldarbu vietā Pekka piedāvā skolēniem pašiem novērtēt savas zināšanas – atzīmi liek kopā.
“Kopš sāku pasniegt pēc šīs sistēmas, savās stundās redzu daudz mazāk stresa un daudz vairāk laimīgo seju. Un tas jau ir tas svarīgākais. Es vēlos, lai bērni iemācās kaut ko par sevi, par to, kā komunicēt savā starpā, kā būt laimīgiem. Kad skolēni tikai sāk pie manis mācīties, daudziem ir ļoti zema pašapziņa attiecībā uz matemātiku. Bet ar laiku viņi saprot, ka nav muļķi un ka visu var iemācīties, ja skolotājs dod viņiem pietiekoši daudz laika,” saka matemātikas skolotājs.
Pekkas izgudroto sistēmu pārņem jau simtiem skolotāju visā Somijā. Komunikācija notiek internetā. Lai apmainītos ar zināšanām un apspriestu citas pasniegšanas metodes, Pekka ir izveidojis grupu sociālajā tīklā “Facebook”, kuras dalībnieku skaits ir pārsniedzis sešus tūkstošus.
Turklāt vairākas no aprakstītajām metodēm neprasa papildu finansējumu vai dārgo aprīkojumu, tikai skolotāju izdomu un vēlmi pašiem mācīties. Somijas eksperti atzīst – lai cik labvēlīga nebūtu izglītības sistēma, noteicošie skolā tomēr ir skolotāji. Somijas izglīto aktīvus un ieinteresētus pasniedzējus un panāk to, ka skolās strādā labākie no labākajiem.
