Kipra kopš 1974.gada ar ANO pārvaldītu buferzonu ir sadalīta kipriešu un turku daļā. Toreiz tajā iebruka Turcijas karaspēks, reaģējot uz kipriešu nacionālistu apvērsumu un plāniem Kipru pievienot Grieķijai.
Pašreizējās miera sarunās tiek izskatīta iespēja izveidot divu valstu federāciju, kuru kopīgi pārvaldītu abu kopienu līderi. Lai šo plānu apstiprinātu, par to būtu jānobalso arī iedzīvotājiem abās salas pusēs.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem sarunās ir drošība, ņemot vērā, ka Ziemeļkiprā izvietoti 30 000 turku karavīru, bet kipriešu daļā atrodas divas Lielbritānijas militārās bāzes.
Kipra oficiāli ir gan Eiropas Savienības, gan eirozonas dalībvalsts, taču Ziemeļkipras valstiskumu atzīst tikai Turcija.
Jau ziņots, ka grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidenta Nika Anastasiada un turku pārvaldītās salas daļas līdera Mustafas Akindži sarunas par salas atkalapvienošanos notiek ar Apvienoto Nāciju starpniecību. Abu līderu iepriekšējā sarunu kārta notika novembrī – tā noslēdzās bez vienošanās, taču abas puses vienojās tikties atkal.
Pirmdien, 9.janvārī, Ženēvā atsākās Kipras atkalapvienošanās sarunas, kas ilgs vairākas dienas.
