Sakaitēto attiecību atdzesēšanai abām Korejām vēl praktiski jāķeras pie domstarpību risināšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja divpusējās sarunās panākušas vienošanos par militārā saspīlējuma mazināšanu, eksperti norāda – saspīlējums abu valstu starpā joprojām saglabāsies un pusēm ir nepieciešams praktiski ķerties pie dažādu domstarpību risināšanas.

Attiecības starp Dienvidkoreju un tās komunistisko kaimiņvalsti Ziemeļkoreju saasinājās jau augusta sākumā, kad abas valstis atdalošajā demilitarizētajā zonā mīnas sprādzienā cieta divi dienvidkorejiešu karavīri. Pēc šī incidenta Seula pierobežā atjaunoja pret Phenjanu vērstu propagandas paziņojumu pārraidīšanu ar īpašu skaļruņu palīdzību. Šāda psiholoģiskā kara metode nebija izmantota 11 gadus.

20.augustā abas puses apmainījās ar artilērijas apšaudēm demilitarizētās zonas rietumu daļā. Seula apgalvo, ka pirmā uguni atklājusi Ziemeļkoreja, tādējādi protestējot pret skaļruņiem. Phenjana bija izvirzījusi kaimiņiem ultimātu, dodot 48 stundas laika, lai skaļruņi tiktu novākti. Situāciju vēl vairāk saasināja Ziemeļkorejas vadības lēmums izsludināt savos bruņotajos spēkos pilnu kaujas gatavību.

Nedēļas nogalē demilitarizētajā zonā tika sarīkotas abu pušu pārstāvju sarunas un pēc divu dienu ilgām diskusijām ir panākta vienošanās par saspīlējuma mazināšanu. Pēc ilgām sarunām Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas augstākā līmeņa diplomāti spējuši vienoties par dokumentu, kas ļauj abām pusēm nezaudēt cieņu savu pilsoņu acīs, taču reizē arī novērst draudus, ka situācija varētu kļūt nekontrolējama un pārvērsties atklātā vardarbībā. 

Ziemeļkoreja no savas puses ir apņēmusies paust nožēlu par incidentu ar cietušajiem dienvidkorejiešu karavīriem, lai arī oficiāli netiek atzīta vaina mīnas novietošanā. Tāpat Ziemeļkoreja piekritusi atcelt izsludināto kaujas gatavību un atvilkt spēkus no frontes līnijas. Dienvidkoreja savukārt piekritusi pārtraukt propagandas pārraidīšanu robežas tuvumā. Abas puses arī vienojušās kopīgi sadarboties, lai atjaunotu Korejas kara laikā izšķirto ģimeņu atkalapvienošanas procesu.

Saviem pilsoņiem abu valstu diplomāti un vadošās militārpersonas šo kompromisu gan skaidro kā katra savu uzvaru.

“Pēc šīm sarunām Dienvidi būs guvuši kārtīgu mācību un sapratuši, ka vienpusēja rīcība, provocējot otru pusi, tikai vēl vairāk nokaitē situāciju un tuvina mūs militārai konfrontācijai, kas nedrīkst notikt,” paziņoja Ziemeļkorejas armijas ģenerālis Hvans Phenso.

Savukārt Dienvidkorejas prezidenta padomnieks Kims Kvandžins norādīja, ka “Ziemeļkoreja speciāli mēģinājusi satraukt mūsu pilsoņus, cerot par to pretī saņemt piekāpšanos no mūsu puses, taču Phenjana acīmredzot saprata, ka šāda rīcība nekad neiespaidos mūsu valdību”.

Taču teikt, ka saspīlējums jau ir pilnībā mazinājies, pagaidām vēl nevar. Seulas amatpersonas paziņojušas, ka Dienvidkorejas armijā joprojām saglabāsies paaugstināta kaujas gatavība, jo kaimiņu spēku atvilkšana no robežas rajoniem var aizņemt vairāk laika un ir nepieciešams nodrošināties pret iespējamiem incidentiem. Visticamāk, drīzumā notiks jaunas sarunas par dažādiem attiecību uzlabošanas jautājumiem, taču par abu Koreju līderu – Kima Čenuna un Parkas Guanhjē – tikšanos pagaidām runāt esot pāragri.

Kā norāda britu raidsabiedrības BBC analītiķis Stīvens Evanss,

šādi konflikti abu Koreju starpā ir visai ierasta parādība, taču šoreiz saspīlējums ir bijis augstākais pēdējo gadu laikā.

Pēc viņa vārdiem, nav īsti skaidrs, cik lielā mērā šāds konflikts ir iepriekš izplānots un cik tas varētu būt saistīts ar vienkāršiem pārpratumiem. Evanss arī uzsver, ka Ziemeļkoreja rada šādas krīzes, lai atgādinātu Dienvidkorejai un ASV, ka tā ir jāuztver nopietni, turklāt ir nepieciešams uzturēt modrību arī savā sabiedrībā.

Citi kritiķi daļu vainas uzveļ arī Dienvidkorejai, kura nepietiekami daudz darot attiecību uzlabošanai ar saviem kaimiņiem, turklāt provokatīvās militārās mācības ar amerikāņu karaspēka piedalīšanos tikai pielejot eļļu ugunī.

Kā aģentūrai AFP prognozējis Korejas nacionālās vienotības institūta analītiķis Džuns Jang Te, visticamāk, arī turpmāk dienvidkorejiešu aktīvisti mēģinās nogādāt kaimiņvalstī skrejlapiņas ar aicinājumiem pretoties Phenjanas vadībai un, visticamāk, Dienvidkoreja un ASV ik gadu turpinās kopīgās militārās mācības. Arī citi eksperti uzskata, ka gadījumā, ja abas puses neatmetīs ideoloģiskās domstarpības un nesāks praktiski risināt dažādās samilzušās problēmas, arī šī vienošanās par attiecību uzlabošanu izrādīsies tikpat neveiksmīga, kā visas iepriekšējās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti