Katru gadu šajā dienā lauku baznīcā, pie kuras apglabāja bijušos valsts vadītājus, pulcējas cilvēki, kas viņu laikus piemin ar labu. Neraugoties uz nabadzīgajiem dzīves apstākļiem un demokrātijas trūkumu, dzīve esot bijusi drošāka.
Par Rumānijas Staļinu nereti dēvētais Čaušesku valstī bija izveidojis personības kultu un nesaudzīgi izrēķinājās ar oponentiem. Sākoties demokrātiskām pārmaiņām sociālisma nometnes valstīs, arī rumāņu vairākums sacēlās pret diktatoru. Prezidents pavēlēja šaut uz neapbruņotiem cilvēkiem. Rumānijas revolūcijā bija vairāk nekā 1000 kritušo.
Čaušesku pāris mēģināja bēgt, taču tika notverti. Pēc divu stundu tiesas vienā no karaspēka daļām viņus nošāva.
Režīma pretinieki baidījās, ka Čaušesku var atbrīvot viņam vēl lojālās drošības spēku daļas. Rumānijas prezidents Klaus Johanis aicinājis beidzot veikt izmeklēšanu par 1989.gada sacelšanās notikumiem.