Tiek apgalvots, ka institūts ir devis vadlīnijas Krievijas amatpersonām un medijiem par to, kā veiksmīgi izvērst propagandas kampaņu Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanai.
Ne ASV specdienesti, ne Krievijas amatpersonas pagaidām izskanējušo informāciju nekomentē.
Skandāls par iespējamo Krievijas iejaukšanos pagājušā gada ASV prezidenta vēlēšanu procesā izraisīja ļoti plašu rezonansi gan pašās Savienotajās Valstīs, gan arī tālu aiz to robežām.
Lai arī pierādījumu par tiešu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu joprojām nav, ASV specdienesti ir pārliecināti, ka Krievija ir spēlējusi ļoti vērā ņemamu lomu, cenšoties veicināt pašreizējā prezidenta Trampa uzvaru.
Vairākas izmeklēšana šajā lietā joprojām turpinās gan pašos specdienestos, gan arī abās ASV Kongresa palātās.
Taču aģentūra “Reuters” ceturtdien, 20.aprīlī, ziņo, ka ASV vēlēšanu šūpošanas plānu savulaik esot izstrādājis Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts. Atsaucoties uz trijiem pašreizējiem un četriem bijušajiem ASV ierēdņiem, aģentūra ziņo, ka institūts esot izstrādājis divus slepenus dokumentus, kuri ir ļāvuši ASV specdienestiem konstatēt Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā. Šie Maskavā bāzētā institūta dokumenti izlūkdienestu rīcībā esot nonākuši jau pēc pagājušā gada novembrī notikušajām vēlēšanām.
“Reuters” savā materiālā apgalvo, ka Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts ir valdības analītiskais centrs, kuru kontrolē prezidents Vladimirs Putins.
Tiek norādīts, ka centru vada augstu stāvoši ārējās izlūkošanas ierēdņi, kurus amatos iecēlusi Putina administrācija. Centru patiešām vada bijušais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Mihails Fradkovs. Centrs sagatavo ekspertu novērtējumu un rekomendācijas gan prezidenta administrācijai, gan Drošības padomei, gan valdībai un citām institūcijām.
Aģentūra noskaidrojusi, ka pirmo dokumentu institūts esot sastādījis pērnā gada jūnijā, izplatot to augstākajā Krievijas valdības līmenī, taču neadresējot to kādam konkrēti. Tekstā esot atrodamas vispārējās rekomendācijas propagandas kampaņas uzsākšanai, kura jāīsteno sociālajos tīklos un Krievijas informācijas aģentūrās.
Šīs kampaņas mērķis bija mudināt amerikāņu vēlētājus izvēlēties tādu prezidentu, kurš ieņemtu daudz maigāku pozīciju attiecībā pret Krieviju nekā tā brīža prezidenta Baraka Obamas administrācija.
Šis dokuments esot uzskatāms par turpinājumu 2016. gada martā noteiktajai Krievijas prezidenta administrācijas stratēģijai, kas uzdeva valsts masu saziņas līdzekļiem, kā arī tādiem starptautiskiem kanāliem kā RT un “Sputnik”, izplatīt pozitīvus ziņojumus par Trampa centieniem kļūt par ASV prezidentu.
Otrs institūta dokuments esot parādījies vien mēnesi pirms gaidāmajām vēlēšanām, un tajā uzvara vēlēšanās jau esot prognozēta demokrātu partijas līderei Hilarijai Klintonei. Šīs kampaņas mērķis esot bijis apdraudēt ASV vēlēšanu sistēmas leģitimitāti kopumā un radīt kaitējumu Klintones reputācijai, tādējādi mazinot viņas izredzes uzvarēt.
Aģentūras avoti gan norāda, ka nevienā no dokumentiem netiek minēta nepieciešamība veikt kiberuzbrukumus Demokrātiskās partijas serveriem, tāpēc var pieļaut, ka šī bijusi atsevišķa specdienestu īstenota operācija bez tiešas Krievijas vadības iesaistīšanās. Taču nenoliedzami - šīs kampaņas ir veiksmīgi viena otru pastiprinājušas.
Ne ASV specdienesti, ne Krievijas prezidenta preses dienests aģentūrai “Reuters” nav snieguši savus komentārus par atklātībā nonākušo informāciju. Vienīgi aģentūras "Sputnik" pārstāvji to nosaukuši par kārtējiem meliem, kas izskanot it kā no oficiāliem amerikāņu avotiem.
Ziņots, ka vairākas ASV Kongresa komitejas ir sākušas izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām, ka Maskava iejaucās ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā, lai mēģinātu nodrošināt Trampa uzvaru. Krievija apsūdzības par jebkādiem mēģinājumiem iejaukties citu valstu vēlēšanu procesā kategoriski noliedz.
ASV izlūkdienesti janvārī paziņoja par secinājumiem, ka hakeri, kas strādājuši Krievijas labā, uzlauza demokrātu partijas augstu stāvošu amatpersonu e-pastus un publicēja saraksti, kas kaitēja Hilarijas Klintones priekšvēlēšanu kampaņai.
Savukārt februāra vidū no amata atkāpās Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns, jo bija sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām. ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss tika kritizēts par to, ka Kongresam noklusējis informāciju par savām sarunām ar Krievijas vēstnieku, kas notikušas pērn prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.
