Kā debatēs norādīja Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas, Tadeušs Cvevka, sabiedrība ir satraukta par iespējamajiem ierobežojumiem
''Norma ir paredzēta, ka katram iedzīvotājam, kas piemēŗam, vēlas nofotografēt Kolizeju būtu par to jāmaksā. Bet kam? Un kur? Un cik?'' vaicā Cvevka.
Viņš gan uzsver, ka ar šo deputātu balsojumu netiek mainīta autortiesību likumdošana. Lai gan ziņojums nav likums, panorāmas brīvības atņemšanas iespēja visā Eiropā izraisīja asu pretreakciju. Redzamākā reakcijas daļa bija petīcija, kura aicināja neierobežot panorāmas brīvību un to parakstīja vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Julija Rēda sarunā ar presi pirms balsojuma Eiropas Parlamentā norādīja, ka notiekošais ap autortiesībām un tiesībām uzņemt fotogrāfijas publiskās vietās vairāk liecinot par politiķu neizpratni.
''Debate parāda, ka daudzi politiķi joprojām nesaprot, ka daudzi autortiesību likumi iedzīvotāju acīs vienkārši ir mistiski un tos izpildīt nav iespējams. Eiropas Savienībā ir valstis, kurās nav panorāmas brīvības, bet cilvēki dalās un publisko uzņemtos attēlus, pat neaizdomājoties par autortiesību ierobežojumiem,'' saka Rēda.
Panorāmas brīvības neierobežošanā gan riskus saskatīja Žoela Beržerona no „Brīvības un tiešās demokrātijas'' Eiropas grupas. Viņa uzsvēra – ziņojumā nav pieminētas garantijas ēku un mākslas darbu autoriem.
''Izņēmums par panorāmas skatu izmantošanu var radīt problēmas. Tas var pavērt vārtus tālākiem pārkāpumiem attiecībā uz autoriem, darbu radītājiem. Ir nepieciešams radīt dažādas garantijas, bet arī tas netiek šeit pieminēts. Ir taču iespējams visus šos attēlus izmantot dažādos veidos!'satraucās Beržerona.
Tomēr pēc asajiem sabiedrības iebildumiem un kritikas deputāti noraidīja labojumus, kas paredzēja atteikties no panorāmas tiesībām visā Eiropā. Tiesa, arī Jūlijas Rēdas priekšlikums ieviest panorāmas tiesības visā Eiropā arī neizpelnījās atbalstu. Šobrīd panorāmas brīvība Eiropā nav Itālijā, Beļģijā, Grieķijā, Kiprā un Francijā. Rēda gan norāda – šo valstu pieredze neuzrāda ierobežojumu pozitīvo ietekmi:
''To var redzēt pēc arhitektu ienākumiem – tie nav mazāki valstīs, kurās ir panorāmas brīvība. Parasti gan tā ir taisība, ka daudzi autori un mākslinieki dzīvo ar zemiem ienākumiem, tomēr galvenie iemesli mazajiem ienākumiem bieži vien ir līgumos – tiesību īpašnieki, kas piedāvā darbus publiskajā telpā, godīgi nedalās ienākumos ar darbu autoriem. Un tas arī ir jāmaina!''
Autortiesību sistēmas izmaiņu priekšlikumi tapšot arī Eiropas Komisijā, kas sola ar tiem nākt klajā līdz šā gada beigām, kad arī atsāksies debates un diskusijas, kuru rezultātā varētu tapt juridiski saistošs autortiesību sistēmas reformas priekšlikums.
