Irānas prezidents sola novērst vardarbību. Tikmēr Eiropas Savienība, ASV un Turcija aicina ievērot protestētāju tiesības. Tiek lēsts, ka kopš protesta akcijas sākuma aizturēti simtiem cilvēku.
Protesti, kas Irānā ilgst jau sesto dienu, sākotnēji bija vērsti pret dārdzību, bet tagad aizvien biežāk demonstrantu rindās izskan arī politiski saukļi, to skaitā pret pašreizējo valsts režīmu.
Lai arī Irānas prezidents Hasans Ruhani atzinis tautas tiesības uz protesta akcijām, taču vienlaikus viņš aicinājis nepieļaut vardarbību, uzsverot, ka Irāna pati tiks galā ar „saviem dumpiniekiem un likumpārkāpējiem”.
Savukārt ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumu iegūt irāņu tautas simpātijas Ruhani nosaucis par divkosību.
„Šis cilvēks Amerikā, kurš tagad grib izpatikt mūsu tautai, laikam ir aizmirsis, ka pirms dažiem mēnešiem viņš Irānu nosauca par teroristu nāciju,” paziņoja Ruhani.
Tramps norādījis, ka irāņi protestē pret pastāvošā režīma korupciju un tautas bagātības izšķērdēšanu, lai finansētu terorismu. Baltā nama administrācijas paziņojumā uzsvērts, ka visa pasaule vēro notiekošo protesta akciju Irānā.
Arī Eiropas Savienība pirmdien aicināja Teherānu nodrošināt protestētāju tiesības, Irānas varasiestādēm cenšoties apslāpēt izcēlušos protestus.
Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām, kopš protestu sākuma aizturēti aptuveni 800 cilvēki. Irānas galvaspilsētā Teherānā vien pēdējo dienu laikā aizturēto skaits lēšams ap 450 cilvēkiem.
Tikmēr Turcija ir noraizējusies, ka ieilgušie protesti var eskalēties vēl tālāk, un aicina nekavējoties rīkoties, lai nepieļautu vardarbību un īpašumu bojāšanu.
Protesti Irānas otrajā lielākajā pilsētā Mešhedā sākās pagājušonedēļ ceturtdien un sākumā bija vērsti pret lielo dārdzību un bezdarbu.
Sekojot šim paraugam, arī citās pilsētās iedzīvotāji izgāja ielās, lai protestētu, taču drīz vien protesta akcija pārauga demonstrācijā pret valdošo islāma režīmu kopumā.
Ir pat izskanējuši radikāli saukļi, kuros aicināts atjaunot monarhiju, kas tika gāzta 1979. gada Islāma revolūcijā. Tāpat irāņi kritizējuši režīmu par palestīniešu un dažādu reģionālo kustību atbalstīšanu, nevis problēmu risināšanu pašu mājās.
Pēdējoreiz tik lielas cilvēku masas ielās devās 2009. gadā, kad protestēja pret prezidenta vēlēšanu iznākumu. Šie protesti ilga pusgadu, un tolaik bojā gāja 80 cilvēki.
