Pusdiena

IZM plāno daļu pašvaldību ģimnāziju pārveidot par valsts ģimnāzijām, citas par vidusskolām

Pusdiena

Saeima nemaina prezidenta izbrāķētos grozījumus par banku maksātnespējas administratoriem

Polijā pagājušonakt notikuši vērienīgi protesti pret izmaiņām tieslietu sistēmā

Protestā pret izmaiņām tiesību sistēmā Polijas pilsētu ielās iziet simt tūkstoši cilvēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vairāk nekā simt tūkstoši cilvēku pagājušajā naktī izgāja Polijas lielāko pilsētu ielās, lai protestētu pret valdības lēmumu veikt izmaiņas tieslietu sistēmā. Valdības pretinieki uzskata, ka tiesu brīvība valstī ir apdraudēta un valsts tuvojas autoritārismam. Savukārt valdošā partija „Likums un taisnīgums” ir pārliecināta, ka jaunā tiesu sistēma ļaus veiksmīgāk cīnīties pret korupciju.

Ceturtdien, 20.jūlijā, Polijas parlamenta apakšpalātā apstiprinātais likumprojekts turpmāk ļaus valdībai atcelt vai iecelt valsts Augstākās tiesas tiesnešus. Vien pirms astoņām dienām iesniegtais likumprojekts nosaka, ka 83 augstākās tiesas tiesnešiem savi amati būs jāpamet jau divu nedēļu laikā. Kā paziņojuši valdošās partijas „Likums un taisnīgums” pārstāvji, valdībai tiks piešķirtas ietekmes sviras uz tiesu sistēmu, kas esot pārbāzta ar bijušajiem komunistiem un kura nepārstāvot vēlētāju gribu. Jaunā tieslietu sistēma kļūšot daudz efektīvāka un spējīgāka cīnīties pret korupciju.

Pilnīgi pretēju viedokli pauda opozīcijā esošās partijas, kuras uzskata, ka tiek apdraudēta likuma vara, jo kontrole pār neatkarīgu tiesu sistēmu tiek nodota politiķu rokās. Lai paustu savu neapmierinātību ar valdības darbu, ceturtdien Polijas lielākajās pilsētās izgāja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.

Kā norāda Polijas liberālā izdevuma „Gazeta Wyborcza” komentētājs Bartošs Vieļinskis, protestētāju skaits ir ievērojams, ņemot vērā, ka vasaras brīvdienu dēļ valdība, īpaši tās faktiskais līderis Jaroslavs Kačiņskis, bija cerējusi, ka politiskie lēmumi nevienam nerūpēs.

“Šie protesti pierāda, ka politiskā brieduma pakāpe Polijā ir pieaugusi un poļi ir sākuši domāt citādāk par savu valsti.

Viņiem rūp tās nākotne. Viņi nevēlas autoritāru režīmu, viņi vēlas neatkarīgu tiesu sistēmu, un viņi vienkārši nevēlas pieņemt jaunās pārmaiņas. Otrkārt, svarīgi ir tas, ka protestos piedalās liels skaits jaunu cilvēku. Kopš 2015.gada protestos galvenokārt piedalījās bijušie cīnītāji pret komunisma režīmu. Kačinska propaganda caur valdības kontrolē esošajiem televīzijas kanāliem un radio līdz šim apgalvoja, ka protestētāji galvenokārt ir komunistu nodevēji. Un pēkšņi ielās iziet jauni cilvēki, kuri ir dzimuši vēlāk un vienkārši nevar būt saistāmi ar komunisma laiku. Un tas dod mums cerības,” sacīja Vieļinskis.

Bartošs Veļinskis pieļauj, ka par spīti protestiem Jaroslavs Kačiņškis neapstāsies, cenšoties pārņemt savā kontrolē arī reģionus, un par pašreizējās valdības nākamajiem upuriem varētu kļūt nevalstiskās organizācijas, brīvie mediji vai jebkas cits brīvs un demokrātiski domājošs. Taču, redzot vakardienas protestu apjomus, var prognozēt, ka arī protestētāju skaits pieaugs.

Polijā notiekošo šajās dienās asi kritizējuši arī Eiropas Savienības līderi. Bijušais Polijas premjerministrs un tagad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks aicinājis Polijas prezidentu Andžeju Dudu uz steidzamu tikšanos, lai apspriestu politisko krīzi valstī, kas var novest pie Polijas lomas marginalizēšanās Eiropā. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele izteikusies, ka Polijas valdības uzņemtais kurss ved valsti strupceļā.

Bartošs Veļinskis gan pieļauj, ka Polijas valdība ar šādu kritiku ir samierinājusies: “Tā vien izskatās, ka valdība ir pieņēmusi visas sankcijas un iespējamos sodus no Eiropas Savienības un pat gatavojas situācijai… kad Polija var vienkārši pamest Eiropas Savienību. Mēs, Polijas liberāļi, baidāmies, ka vienudien Kačinskis var vienkārši pateikt: briti jau pameta Eiropas Savienību, mēs arī to varam izdarīt. Esmu pārliecināts, ka šādā gadījumā propagandas mediji nekavējoties sāktu kampaņu Eiropas nomelnošanai, lai pierādītu iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienība ir kaut kas slikts.

Nākamajā Eiropas Savienības budžetā mēs, visticamāk, saņemtu mazāku finansējumu, taču es tomēr baidos, ka vienā brīdī šī valdība tomēr var lemt par pilnīgu izstāšanos no Savienības.”

Piektdien, 21.jūlijā, likumprojekts par Augstāko tiesu tiek skatīts parlamenta augšpalātā Senātā, kuru arī kontrolē partija „Likums un taisnīgums”. Ja tas tiks apstiprināts, tad pēc prezidenta Andžeja Dudas paraksta tas stāsies spēkā nekavējoties. Ir maz ticams, ka prezidents varētu izmantot opozicionāru pieprasīto veto, lai likumu noraidītu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti