Kopš 26. marta, kad aptuveni 100 Krievijas pilsētās notika plašas pret korupciju vērstas protesta akcijas, ir pagājušas nepilnas divas nedēļas. Taču šī tēma joprojām nepazūd no uzmanības loka. Pagājušajā nedēļas nogalē Maskavā un Pēterburgā notika skaitliski daudz mazāki gājieni, kuros faktiski nebija nekādu prasību vai līderu. Vadošie opozīcijas spēki no šādām akcijām norobežojās, paziņojot, ka, visticamāk, šādas akcijas bija varas organizētas provokācijas, kuru mērķis ir pierādīt, ka protestē tikai agresīvi un radikāli cilvēki. Tādējādi opozīcijas aktivitātes tiktu diskreditētas un sabiedrības uzmanība no korupcijas jautājumiem tiktu novērsta. Līdzīgi kā tas notika 2012. gadā pēc Miljonu marša, kurā desmiti vai pat simti tūkstoši cilvēku protestēja pret Vladimira Putina atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.
Šo pirmdien Sanktpēterburgas metro nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 14 un ievainoti tika vairāk nekā 50 cilvēki. Šīs traģēdijas kontekstā atkal izskanējuši minējumi un iespējamas sazvērestības teorijas par to, ka šādi notikumi varētu nebūt sagadīšanās. Īpaši tāpēc, ka tieši uzbrukuma brīdī Sanktpēterburgā bija ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pats Putins, kurš arī apmeklēja sprādziena vietu, atzinis, ka cīņa ar terorismu Krievijā nav nesusi vēlamos rezultātus. Jau vakar kļuva zināms, ka tiks izveidotas ātrās reaģēšanas grupas jeb īpaši aprīkotas mobilās grupas metropolitēna aizsardzībai.
Žurnāla „The New Times” galvenā redaktore Jevgēņija Aļbaca gan uzskata, ka šajā situācijā ir pierādījusies dažādu drošības dienestu nolaidība un arī neprofesionalitāte, īpaši, ja tiek apgalvots, ka Valsts drošības komiteja par iespējamo sprādzienu esot zinājusi.
''Ja ar cīņu pret terorismu nodarbotos tikai pretterorisma vienības, ticiet man, mums situācija būtu ļoti slikta. Tā nemēdz būt. Lai cīnītos ar terorismu, ir nepieciešams darbs ar iedzīvotājiem. Tas ir rakstīts jebkurā mācību grāmatā. Bet, ja jūs strādājat ar tautu un jūsu galvenais uzdevums ir stāstīt tikai to, lai viņi neiziet ielās uz mītiņiem, lai neatbalsta Navaļniju vai vēl kādu, lai nedara neko pretlikumīgu... Ja jūsu uzdevums ir Pēterburgas priekšpilsētās nostādīt skolēnus līnijā vai ar seju pret sienu… Policejiskas valstis ļoti slikti tiek galā ar specdienestu uzdevumiem. Tas ir pilnīgi atšķirīgs darbs. Tā vietā, lai cīnītos ar radikālo islāmu, daudz vieglāk ir novērot, sagūstīt jauniešus uz ielas, sist viņus ar stekiem aizturēšanas automašīnās, iesēdināt uz 8, 10 vai 12 diennaktīm, cīnīties ar Navaļniju. Tas ir daudz vieglāk.''
Ar jaunu sparu diskusijas par mēģinājumiem apklusināt tautas protestus uzliesmoja aizvakar. Izdevums „Kommersant” informēja, ka Krievijas prezidenta administrācija esot rekomendējusi reģionu vadītājiem šo sestdien, 8. aprīlī, rīkot mītiņus pret terorismu. Administrācijai tuvu stāvoši avoti apgalvoja, ka gubernatori saņemot zvanus par nepieciešamību sapulcināt uz mītiņiem pēc iespējas vairāk cilvēku, īpaši no budžeta iestādēm. Tāpat tika apgalvots, ka mītiņus plānots sarīkot tajās pašās vietās, kur notika 26. marta protesta akcijas. Avoti pastāstījuši, ka varas iestādes bieži vien tiek vainotas par to, ka tās neatbalsta sabiedrības viedokli, tāpēc šoreiz mērķis esot panākt pretējo. Komentējot izskanējušās ziņas, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vakar paziņoja, ka Kremlis nenodarbojas ar pretterorisma akciju rīkošanu Krievijas reģionos. Un vispār – Peskovs par šādiem protestiem pirmo reizi dzirdot.
Taču interesanti, ka tieši 8. aprīlī Krievijas Komunistiskā partija Maskavā bija plānojusi sarīkot mītiņu pret Krievijas pilsoņu sociālā stāvokļa pasliktināšanos. Šajā pašā dienā akcijas plānoja rīkot arī apvienība „Jaunā opozīcija”, kurās piedalās arī Krievijas nacionālistisko organizāciju iniciēto „Krievu maršu” rīkotāji.
Atsevišķi komentētāji jau prognozē, ka pēc Sanktpēterburgas terora akta Krievijai priekšā stāv kārtējā skrūvju piegriešana, proti, jebkādu protesta akciju aizliegšana vai ierobežošana.
Radiostacijas ''Eho Moskvi'' žurnālists Viktors Šenderovičs uzsver, ka viss notikušais spēlē tikai par labu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, jo jau nākamgad valstī paredzētas prezidenta vēlēšanas. Pēc komentētāj vārdiem, visticamāk, ir gaidāma pilnīga politiskās dienaskārtības maiņa, priekšplānā izvirzoties cīņai pret terorismu un aicinājumiem visiem cīnīties pret kopīgo ļaunumu. Tieši tāpat esot noticis pēc 2004. gada sprādzieniem Maskavas tuvumā un terora aktiem Beslanā.
Taču - par spīti mediju aizdomām un politiskajām spekulācijām - netiek aizmirsts arī par vienkāršu Sanktpēterburgas terora aktu upuru piemiņu. Vakar pilsētā notika piemiņas pasākums, kurā iedzīvotāji ar svecēm rokās pieminēja bojā gājušos un cietušos. Arī sestdien plānotajā akcijā galvenais uzsvars tikšot likts uz to, lai parādītu visai pasaulei, ka Pēterburgas iedzīvotājus nevar iebiedēt. Šīs akcijas organizatori un notikuma vieta gan pagaidām nav zināmi.
