Cieša, teju federalizēta Eiropas Savienība (ES) vai vaļīga un drīzāk reģionalizēta — nebeidzamās diskusijas pavadījušas vienoto Eiropas projektu kopš tā pirmsākumiem. No jauna saasinājās pēc vienotās valūtas ieviešanas un Lisabonas līguma. Vienotības nav pat tikai Skandināvijas reģionā, kur eirozonai pievienojās tikai Somija. Bet Norvēģija un Islande teikusi nē arī visai ES.
Eiropa bieži dalīta jaunajās — austrumu un vecajās — rietumu ES valstīs. Ziemeļu un dienvidu ekonomiskās attīstības un politiskās tradīcijas atšķirības saasinājās līdz ar globālo ekonomisko krīzi.
Tomēr dramatiskākais pavērsiens šajā jautājumā ir "Brexit" un runas, ka Lielbritānijai var sekot arī citas valstis, kas var novest pie ES sašķelšanās.
Ķīlis starp Briseli un uzlecošo Eiropu
Lai gan vēlēšanu rezultāti Francijā, Nīderlandē un Austrijā šo satraukumu mazināja, tomēr tajā pašā laikā arvien dziļāks ķīlis tiek dzīts starp Briseli un uzlecošo Eiropu.
Centrāleiropā, kas turpina popularizēt četru valstu Višegradas grupas formātu, nostiprinājušās arvien eiroskeptiskākas un konservatīvākas politiskās elites, kas nav mierā ar Briseles saucieniem pēc ciešākas integrācijas un solidaritātes tādos jautājumos kā migrācijas krīze. Šomēnes šī situācija nonāca pat tik tālu, ka Brisele ierosināja juridisku procedūru, kas faktiski nozīmētu šo valstu sodīšanu.
"Mēs nepārtraukti esam uzsvēruši, ka dažām valstīm ir jādara vairāk, lai sniegtu savu artavu bēgļu uzņemšanā, taču Ungārija, Polija un Čehija nav pieņēmusi nevienu pašu bēgli no Itālijas vai Grieķijas, un jau gadu šīs valstis nav uzņēmušas nevienu bēgli. Tas mums nedod citu iespēju kā uzsākt pret šīm valstīm pārkāpuma procedūru.
Es gribu uzsvērt, ka tas nav jautājums par sankcijām, tas tiek darīts tāpēc, lai visi saprastu, ka juridiski saistoša ir vienošanās, kas ir panākta, pat ja jūs balsojāt pret to.
Šādā veidā vienošanās strādā un mums ir jāpilda mūsu pienākumi," uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
"Mēs saprotam, ka komisijai ir savas procedūras, lai reaģētu uz situāciju, kad kādreiz parakstīta kopēja vienošanās netiek ievērota. Tas nav nekas ekstraordinārs. Kas ir ekstraordināri, ir fakts, ka komisija izvēlējusies tikai trīs valstis, kas to it kā nepilda. Atgādināšu, ka 2015. gada septembra vienošanās paredz, ka visā Eiropas Savienībā jāizvieto 160 tūkstošus tā saukto bēgļu, kas patiesībā lielākoties ir migranti.
Komisija, šķiet, neredz, ka no šī skaitļa pašlaik pārvietoti tikai 20 tūkstoši. Tā kā mēs redzam netaisnību un dubultstandartus, izvēloties stigmatizēt trīs valstis.
Un nav nekāda attaisnojuma bēgļu jautājumu sasaistīt ar struktūrfondiem. Šie fondi nav balva par labu uzvedību, bet gan ekonomiskā kompensācija par vājāku tirgu atvēršanu bagātajiem Eiropas Savienības veco valstu tirgiem," norādīja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vasčikovskis.
Būs paklausīgā un nepaklausīgā Eiropa?
Šī diametrāli pretējā atšķirība migrācijas jautājumos draud ar ilgtermiņa problēmām un var apdraudēt centienus stiprināt ES.
"Es baidos, ka, ja būs nemākulīga rīcība no Eiropas Savienības institūcijas puses un atsevišķu politiķu puses un arī vēlme no šo valstu, kas iebilst, puses meklēt kompromisus, varam nonākt pie situācijas, kas jau iezīmējusies – daudzu ātrumu Eiropa. Sevišķi, kad stāsts par eirozonu, migrāciju, izaugsmi.
Atšķirības var kļūt tik lielas, ka tāda Eiropas Savienība, kādu redzam, vairs nebūs," atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds LTV raidījumā "Pasaules panorāma" gan pauda viedokli , ka sliktākais jau ir aiz muguras – pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja ES atbalstošais Emanuēls Makrons, ES atbalstītāji var atviegloti uzelpot. Proti, ES "eksistenciāli" turpinās pastāvēt.
Taču jautājums paliek – kā tieši ES virzīsies uz priekšu. Visticamāk, ES gaidāma dažāda līmeņu attīstība un integrācija. Par zināmu kodolu varētu kļūt eirozona, vērtēja ārpolitikas eksperts.
Ļoti iespējams, ka veidojas jau kārtējais jaunais dalījums – paklausīgajā un nepaklausīgajā Eiropā. Tas varētu atbilst tā dēvētajai divu ātrumu Eiropai vai – kā par to tagad arvien vairāk tiek runāts – dažādu ģeometriju Eiropai.
Eiropas kodolu, ko veido sešas tās dibinātājvalstis, tajā gadījumā varētu paplašināt ar paklausīgajām, tomēr tādā gadījumā vienmēr klātesošs būs cits jautājums – cik paklausīgi šo valstu pilsoņi būs savām paklausīgajām politiskajām elitēm.
Kā liecina nesens "Catham house" pētījums – politiskās elites un viedokļu līderi lielākoties vēlas tikpat ciešu vai vēl ciešāku ES, bet ierindas pilsoņu viedoklis ir krietni vien neviennozīmīgāks, gandrīz pusei vēloties Briseles virsuzraudzību mazināt.
