“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus. Es uzskatu, ka nepieciešams reformēt arī Augstāko tiesu. Taču tas jādara gudri un mierīgi,” sacīja Duda.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Opozīcijas partijas un cilvēktiesību aizstāvju nevalstiskās organizācijas jau vairakkārt cēlušas balsi un norādījušas, ka tas apdraudēs tiesu neatkarību un svētdien Varšavā sarīkoja demonstrācijas.
Lai likumprojekts kļūtu par likumu un pilnībā stātos spēkā, ir vajadzīgs prezidenta atbalsts, kuru Andžeja Dudas pārstāvji līdz šim nebija nolieguši.
Taču tagad prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm. Valdošajai “Likuma un taisnīguma” partijai nav šāds pārsvars parlamentā, un tas konservatīvajiem neļaus pieņemt nesaskaņotus lēmumus.
Duda ir piedraudējis, ka viņa likumprojekta nepieņemšanas gadījumā viņš neparakstīs likumu par Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas kārtību.
Polijas prezidenta paziņojums izskanēja neilgi pēc publiskotās Eiropas Parlamenta prezidenta Antonio Tajāni vēstules. Tajā viņš norādīja, ka likumu izmaiņas var nonākt pretrunā ar savienības līgumu pamatprincipiem, mazināt Polijas tiesu neatkarību un objektivitāti un apdraudēt varu nošķīrumu.
Par šiem Polijas varas lēmumiem bažas izteicis arī Eiropas Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, norādot, ka šie likumprojekti nopietni apdraud tiesu neatkarību.
Savukārt Briseles gaiteņos parādījušās ziņas par Eiropas Komisijas gatavošanos ārkārtas reakcijai, tā kā situācija Polijā attīstās strauji un arvien augumā aug spiediens Briselei reaģēt uz daudzu norādītajiem Varšavas valdības centieniem atkāpties no Eiropas Savienības vērtībām.
Izdevums „Politico” vēstīja, ka Eiropas Komisija gatavojas ārkārtas reakcijai, jo spiediens rīkoties aug augumā. Taču, kā norāda medijs, visticamāk Komisija neizmantos pašus galējos ieročus, proti, atņemot Polijai Eiropas Savienības maksājumus, kā arī visticamāk no balsstiesībām Eiropas Savienības Padomē tā arī netiks izslēgta.
Valdošā partija „Likums n taisnīgums” skaidro, ka likumu ievieš tādēļ, ka līdz šim Polijas tiesu struktūrās esot ilgstošu ieperinājusies korupcija un tā bieži kalpo elitei.
„Te ir vajadzīgs demokrātijas skābeklis,” iepriekš skaidrojis tieslietu ministrs Zbigņves Žobro, sakot, ka veids, kā tiesneši ir apstiprināti amatos līdz šim, ir bijis nedemokrātisks un balstīts uz iekšējām saiknēm un izdevīgumu.
