Tieslietu ministrs jauno likumu ir aizstāvējis, uzsverot, ka līdzšinējā tiesnešu iecelšanas kārtība nav demokrātiska un tieslietu sistēmā valda korupcija. Izskanējušas arī bažas, ka likums pieņemts, lai mainītu tiesnešu sastāvu Polijas konstitucionālajā tiesā.
Aculiecinieku publicētie fotoattēli un video liecības interneta sociālajos medijos liecina, ka cilvēki ar plakātiem un karogiem rokās ir pulcējušies iepretim parlamentam, un protesta akcijas notiek vairākās Polijas lielākajās pilsētās. Valdības pārstāvji ir izteikušies, ka tas izskatās pēc puča.
Parlaments pēc balsojuma ir devies vasaras atvaļinājumā, taču protestētāji cer, ka viņu balsi joprojām sadzirdēs.
Par šiem Polijas varas lēmumiem bažas izteicis arī Eiropas Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, norādot, ka šie likumprojekti nopietni apdraud tiesu neatkarību. Skaļi to kritizēja arī Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas Partijas līderis Manfrēds Vēbers.
Norisēm Polijā rūpīgi Briseles institūcijās, kur ik pa laikam ir izskanējusi kritika par vairākiem Polijas valdības soļiem, kas ir uz slidenas demokrātijas robežas. Taču Eiropas Komisija par pēdējiem notikumiem ir izvairīga, sakot, ka komentāru varētu sniegt vēlāk.
Jau ziņots, ka Polijas parlaments ir atbalstījis jaunu likumprojektu, kas atļaus premjerministram un tieslietu ministram iecelt tiesnešus bez konsultēšanās ar tieslietu aprindām. Lai pārmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina prezidentam Andžejam Dudam. Taču, ņemot vērā to, ka viņš tika ievēlēts no valdošās “Likums un taisnīgums” partijas, prezidents, visticamāk, likumam neliks šķēršļus.
Šonedēļ parlamenta balsojumam nodots arī likumprojekts, kas dod tiesības tieslietu ministram vienpersoniski atcelt Augstākās tiesas tiesnešus un viņu vietā ielikt citus.
Opozīcijas partijas un cilvēktiesību aizstāvju nevalstiskās organizācijas norāda, ka tas apdraudēs tiesu neatkarību.
